maris Atstājiet savu komentāru
Ko mēs bieži vien darām, ierodoties citā valstī? Pareizi: nomājām mašīnu. Bet gadās arī tā, ka automobilis ir vajadzīgs nevis uz visu laiku, bet tikai īslaicīgi. Ko tādā gadījumā iesākt? To pašu, ko vietējie iedzīvotāji, kuri izmanto tādu lietu kā Carsharing – īslaicīgu auto nomu. Viens no piemēriem – Berlīne: tur šis pakalpojums ir diezgan populārs gan vietējo, gan atbraucēju vidū.
janis liepinsh Atstājiet savu komentāru
Kas nāk prātā, izdzirdot vārdu salikumu «amerikāņu kravinieks»? Parasti – kapotu vilcējs ar milzīgu guļamsektoru, kurš ir bieži vien izrotāts ar dažādiem hromētiem elementiem. Jā, tādu mašīnu Štatos ir gana – tās darbojās uz maģistrāļu pārvadājumiem. Bet ir Amerikā arī citi kravinieki, piemēram, tie, kuri ir iesaistīti kaut kādos pilsētu saimnieciskos darbos. Izskatās tie arī diezgan interesanti, reizēm – nestandarti, no mūsu viedokļa.
maris Atstājiet savu komentāru
Te tika stāstīts par franču mikroautomobiļiem, kuri ir populāri ne tikai dzimtenē, bet arī citās Eiropas valstīs. Bet Holandē ir pašu ražoti mikroautomobiļi, kuri ir diezgan populāri šīs valsts iedzīvotāju vidū.
guntis pumpurs Atstājiet savu komentāru
Kā zināms, daudzās Eiropas valstīs riteņbraucēju skaits – diezgan liels un velosipēdu infrastruktūra ir diezgan attīstīta. Tās radīšanā reizēm tiek pielitoti interesanti risinājumi. Interesants tā piemērs – velomaģistrāle Helsinkos.
aldis utans Atstājiet savu komentāru
Šeit reiz tika stāstīts par kvadrocikliem paredzētām kāpurķēdēm. Bez šaubām, ka tās ievērojami palielina caurejamību pa izšķīdušu grunti. Tomēr kāpurķēdes – dārgas, smagas, palielina noslodzi uz transmisiju un gaitas daļu, kā arī tām ir vairāki ierobežojumi, caurejamības ziņā. Bet kā ar starprisinājumu – caurejamība, ja nav kāpurķēžu, tad ievērojami palielinājusies, saglabājoties riteņu priekšrocībām? Runa ir par riteņu paplašinātājiem priekš kvadrocikliem.
