Ko mēs bieži vien darām, ierodoties citā valstī? Pareizi: nomājām mašīnu. Bet gadās arī tā, ka automobilis ir vajadzīgs nevis uz visu laiku, bet tikai īslaicīgi. Ko tādā gadījumā iesākt? To pašu, ko vietējie iedzīvotāji, kuri izmanto tādu lietu kā Carsharing – īslaicīgu auto nomu. Viens no piemēriem – Berlīne: tur šis pakalpojums ir diezgan populārs gan vietējo, gan atbraucēju vidū.
Interesanti ir tas, ka sākotnēji Carsharing pakalpojumu ieviesa nevis nomas kantori, bet gan paši autoražotāji. Piemēram, Daimler-Benz pārpludināja Berlīni ar Smart mikroautomobiļiem, bet BMW – ar dažādiem modeļiem, sākot ar MINI un beidzot ar X1 krosoveriem un pirmās sērijas elektromobiļiem.
Lai kļūtu par šī pakalpojuma lietotāju, ir nepieciešams reģistrēties nomas kompānijas mājas lapā. Pa pastu atnāk elektriskā kartiņa, kura dod iespēju izmantot nomas automašīnas. Rēķins ir piesiets bankas kartei.
Abonements maksā ap 30 eiro mēnesī, bet mašīnas noma tiek apmaksāta pa minūtei. Cena ir atkarīga no operatora un spēkrata modeļa. Vidēji tie var būt 19…35 eirocenti minūtē. Pārkinga laiku, kamēr mašīna ir iznomāta, arī ir jāapmaksā – aptuveni 0.15 €/min. Var uzreiz nopirkt kaut kādu minūšu skaitu, un tad maksa būs zemāka. Piemēram, 500 minūšu pakete tiek piedāvāta par 135 Eiro.
Carsharing mašīnas var izmantot arī garākai nomai, pasūtot to, piemēram, uz vienu vai vairākām dienām. Šajā gadījumā, maksa ir salīdzināma ar vienkāršo autonomu.
Līgumā tiek atrunāta maksa par dažādām neštata situācijām. Piemēram, nepareizi noparkota automobiļa evakuācija, citi sodi, bojājumi. Viss tas, nepieciešamības gadījumā, tiek noņemts no bankas kartes.
Atrast sev tuvāko spēkratu var ar aplikācijas palīdzību smartfonā. Mašīna var atrasties apkopes punktā vai būt noparkota uz ielas, kur to atstāja iepriekšējais lietotājs.
Lai atvērtu durvis, pie nolasītāja zem stikla ir jāpieliek saņemto elektrisko karti.
Aizdedzes atslēga atrodas slēdzenē. Par degvielu atsevišķi nav jāmaksā – automobilī atrodas degvielas karte, pēc kuras var uzpildīties. Karte der tikai konkrētam spēkratam, un uzpildīt pēc tās citu transporta līdzekli nav iespējams. Par laiku, kad klients uzpilda auto, nomas maksa netiek ņemta, jo lietotājs kompānijai sniedz pakalpojumu. Pat pretēji, reizēm tiek pieliktas bonusa minūtes.
Kad pakalpojums tikai parādījās, retais varēja paredzēt, ka tas izrādīsies tik ļoti pieprasīts. Berlīnē vien īslaicīgās auto nomas sistēmā darbojas vairāki tūkstoši spēkrati.
Un tamlīdzīgas sistēmas pastāv ne tikai Vācijā.
Uz šodienu, Carsharing darbojās 27 valstīs, bet lietotāju skaits tuvojas 2 miljoniem. Sevišķi populārs šis pakalpojums ir megapolēs. Sabiedriskais transports ir attīstīts ļoti labi, un mašīna katru dienu nav nepieciešama. Parkošanās maksā dārgi un vietu bieži vien trūkst. Starp citu, tieši šo iemeslu dēļ šodien arvien lielāks lielpilsētu iedzīvotāju skaits atsakās no personīgā autotransporta.
Tomēr, ir brīži, kad spēkrats var būt nepieciešams, un Carsharing šajā ziņā – diezgan veiksmīgs problēmas risinājums. Bet galvenais – ideja ir ekonomiski pamatota. Cilvēks maksā tikai par laiku, kad tiek lietots auto, pasargājot sevi no vienkāršā auto lietotāja izmaksām un rūpēm: remonta, nodokļiem un citām pozīcijām.
Pēc dažādām prognozēm, uz 2020. gadu Carsharing klientu skaits pasaulē var augt līdz 15 miljoniem, bet šajā sfērā iesaistīto auto skaits – no 250….300 tūkst. un, spriežot pēc tā, cik intensīvi ik gadu aug lietotāju skaits, šīs prognozes ir diezgan reālas.
