Reizēm nepatikšanas var rasties no nekā.
Pasūdzējās viena pazīstama auto īpašniece. Brīdī, kad mana sarunas biedrene ar automašīnu Volvo brauca garām mobilajam fotoradaram, viņu apdzina cits spēkrats, kurš acīmredzot pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu. Nostrādāja radars. Turklāt – ar zibspuldzi, kura arī apžilbināja sievieti.
Turklāt apžilbināja viņu tādā mērā, ka vienā acī sāka mirgot melni plankumi. Sākumā sieviete tam nepiešķīra lielu nozīmi, cerībā, ka pāries. Tomēr tas nepārgāja ne pēc stundas, ne pēc dienas, ne pēc vairākām dienām. Tad sieviete vērsās pie daktera, kurš pateica, ka jāveic operāciju.
Jautājums ir par to, kurš un kā to kompensēs. Labi būtu, ja runa ietu tikai par naudu, taču te uz kārts ir likta veselība. Redze – nopietna lieta, un nav garantijas, ka operācija atrisinās radušos problēmu.
Volvo īpašniecei radās vairāki jautājumi: var būt radars bija nepareizi uzstādīts? Var būt to vajadzēja novietot nevis pie pašas braucamās daļas, bet nedaudz tālāk? Var būt vajadzēja iekārtu savādāk pavirzīt?
Pēc sievietes vārdiem, viņa nožēlo, ka nedevās pie ārsta uzreiz, lai apliecinātu apžilbināšanas faktu. Tomēr, pat, ja viņa to būtu izdarījusi, kas mainītos? Kā var pierādīt to, ka pie vainas ir tieši radars? Kaut arī konkrētā gadījumā runa iet par nopietna vecuma un sociālā statusa cilvēku, par kuriem mēdz teikt, ka «tādi nemelo», kas ticēs? Vārdi nav dokuments.
Rezultātā sievietei jāņem slimības lapu (ņemot vērā viņas atbildīgo darbu, tas nav vienkārši), jāapmaksā operāciju u.t.t. Un izskatās, ka viņa ir samierinājusies ar šo faktu.
Protams, ka, no juridiskā viedokļa, gadījums ir sarežģīts. Nav iespējams viennozīmīgi noteikt vainīgo. Nolaidība vai neveiksmīga apstākļu sakritība? Arī uz šo jautājumu nav drošas atbildes.
Tikai paliek jautājums: kas būs, ja pēc operācijas atkal notiks tas pats un radars atkal apžilbinās sievieti? Un ko iesākt citiem autobraucējiem? Visādam gadījumam aizvērt acis, braucot garām radaram? Jeb arī par tiesībām braukāt ir jāmaksā ar veselību?