Kā zināms, daudzās Eiropas valstīs riteņbraucēju skaits – diezgan liels un velosipēdu infrastruktūra ir diezgan attīstīta. Tās radīšanā reizēm tiek pielitoti interesanti risinājumi. Interesants tā piemērs – velomaģistrāle Helsinkos.
Maģistrāle ar nosaukumu Baana tiek saukta par ātru un pazemes. Kāpēc ātru? Tāpēc, ka tā nešķērso pilsētas ielas, un divriteņu braucēju kustībai nekas netraucē. Bet, kāpēc pazemes? Tāpēc, ka tā ir izvietota zem pilsētas ielu līmeņa.
Šī maģistrāle ir uzbūvēta ne tik sen, turklāt daļēji spontāni. Sākumā neviens neplānoja būvēt tik modernu veloceliņu – pārāk tas ir piņķerīgi un dārgi.
Agrāk šajā vietā bija ostas pārvadājumiem paredzēts dzelzceļa zars. Tas arī tika izveidots zem ielu līmeņa, lai dzelzceļa un automobiļu kustības viena otrai netraucētu.
Kādreiz kustība pa dzelzceļu zaru bija intensīva, bet pēdējos gados tā samazinājās, kamēr praktiski pavisam neapstājās. Parādījās citi zari, turklāt arvien lielāks kravas daudzums tiek pārvadāts ar automobiļiem.
Redzot to, ka zars stāv neizmantots un pārvēršas par pamestu, Helsinku vadība nolēma tā vietā izveidot kaut ko pilsētai lietderīgāku.
Pati velomaģistrāle nav visai gara: tikai daži kilometri. Bet tā savieno savā starpā visdažādākos pilsētas rajonus, jo iet pa ārpusielu tīklu, saīsinot attālumu.
No trotuāra līmeņa uz Baana iet četras speciālās velosipēdu rampas un daudzās kāpnes.
Kā parādīja prakse, ideja izrādījās veiksmīga, un maģistrāli sāka izmantot daudzi pilsētnieki. Tas arī ir skaidrs: ātrāk var aizbraukt nekā pa galvenajām ielām. Bet vēl – drošāk, jo uz šīs maģistrāles auto riteņbraucēju tiešām nenotrieks.
