Pirms kāda laika, vienā izsolē bija interesanta lote: uzreiz četri Ferrari par 145 000 ASV dolāriem. Kāpēc tik lēti? Atbilde paliek skaidra, ieskatoties bildē. Un tad tas vairs nešķiet lēti. Interesanti, ka spēkrati tika nopirkti diezgan ātri. Kam gan varēja būt vajadzīgs krāms par tādu naudu?
Ferrari Testarossa – 1980. gadu leģenda. Šodien par to tiek prasīti 100 000 dolāri. Ņemot to vērā, 145 000 dolāri par četrām mašīnām – sīknauda.
1989. gadā, ASV jauna šāda mašīna maksāja 181 000 dolārus. Testarossa bija iecienīta tolaik populāru cilvēku aprindās. To izvēlējās, piemēram, Alens Delons, Doktors Dre, Formula-1 braucējs Gerhards Begrers un citas slavenības.
Automobilis ir 2-vietīga vidusmotora kupeja, aprīkota ar 12-cilindru 4.9 l, 390 z.. opozītdzinēju. Maksimālais ātrums – 290 km/h. Ieskrējiens līdz 100 km aizņēma 5.3 sekundes.
Testarossa bija viens o masveidīgākiem superkāriem vēsturē: laika periodā 1984…1991. gadam tika uzbūvēti 7177 eksemplāri.
Lote sastāvēja no četrām mašīnām: divas – 1988. gada, bet divas – 1991. gadā ražotas.
Neviena no tām nav braucama un visas tās atrodas atšķirīgi ielaistā stāvoklī. Lai spēkratus savestu kārtībā, ir nepieciešami lieli līdzekļi.
Tomēr cilvēks, kurš iegādājās šos auto, visdrīzāk tajos neieguldīs naudu. Ļoti iespējams, ka pircēji – unikāla superkāru šrota, kurš atrodas Anglijā, īpašnieki.
Kam un priekš kam šāds šrots ir nepieciešams? Kā rāda prakse, tad diezgan daudziem.
Labi nolietotu superkāru mūsdienās var iegādāties par jauna, vidējas klases sedana cenu, bet reizēm arī lētāk. Bet iegādāties Ferrari, Lamborghini vai Maserati, par pievilcīgu cenu – tikai puse paveiktā. Galvenās problēmas jauniem īpašniekiem sākas, saskaroties ar eksotiskās mantiņas remontu un apkopi.
Pat priekš turīgākiem automobilistiem vēršanās pie oficiāliem dīleriem var beigties ar izmaksām, kuras tie ne vienmēr spēj pacelt. Bet, piemēram, tāda nevainīga procedūra kā GSM siksna nomaiņa uz daudziem vidusmotora Ferrari modeļiem, ietver sevī spēka agregāta noņemšanu un attiecīgu samaksu par pakalpojumu. Tāpēc ne tie bagātākie superkāru cienītāji ir spiesti meklēt citas iespējas. Lai uzturētu savus spēkratus pieklājīgā kondīcijā un neizputētu, viņi ir spiesti veikt to apkopi specializētajās darbnīcās, nepieciešamās detaļas un izejmateriālus iegādāties Interneta izpārdošanās vai krāmu tirgos, un biežāk apmeklēt specializētos šrotus.
Tā nav drukas kļūda. Šodien rezerves daļās izjauc vecos Opel, Volkswagen, Ford vai BMW. Viens izņēmīgs brits, nelielā pilsētiņā netālu no Londonas, uztur unikālu šrotu, kurš specializējas tikai uz trim itāļu markām: Ferrari, Lamborghini, Maserati.
Uzņēmums var palielīties ar lielāko, šīm markām paredzēto, lietoto rezerves daļu noliktavu. Te var atrast praktiski jebkuru pozīciju: sākot ar uzlīmi, kura maksā 2 sterliņu mārciņas, beidzot ar oriģinālo Lamborghini Miur frontālo optiku vai ne gluži jaunu, tomēr labā stāvoklī esošo PK priekš Ferrari F40, par 32 tūkst. sterliņu mārciņām. Ferrari 328 modelim vien paredzēto vieglo sakausējumu disku daudzums – 80 vienības. Tas palīdz aptvert apjomus.
Tas ir ģimenes bizness, iesākts 1970. gadā. Te izjauc gan vecus Ferrari 308 GT4, gan svaigus Maserati GranTurismo. Zemāk redzamā attēlā – Mondial, 400i, 308 GT4: visizplatītākie Ferrari sekundārajā tirgū. Pieklājīgu eksemplāru var atrast par 20 tūkst. ASV dolāriem. Tomēr jaunas detaļas maksā ļoti dārgi, tāpēc to īpašnieki te ir bieži viesi.
Šodien uzņēmums aizņem 3 nelielas ēkas, ieskaitot noliktavu, kuras platība ir aptuveni 1 000 m². Štatā nepārtraukti darbojas 7 cilvēki.
Zemāk redzamā attēlā – Ferrari 328.
Ik gadu rezerves daļās te tiek izjauktas aptuveni 40 eksotiskas mašīnas. Tehnika tiek pirkta no visas pasaules. Tās ir sistās mašīnas, dabas stihiju upuri, nepabeigtie restaurācijas projekti u.t.t.
Ferrari – vispopulārākais Eurospares apritē esošais spēkrats: pēc mašīnas no Maranello detaļām ir labs un stabils pieprasījums. Arvien vairāk Ferrari jaunie īpašnieki izmanto tos kā ikdienas vai treka dienu transportu, tāpēc vajadzība pēc detaļām aug ar katru gadu. Tas attiecas arī uz Lamborghini, jo pēc pāriešanas VW Group paspārnē, to modeļu metieni ievērojami pieauga, bet 10 gadus veci Gallardo jau ir plaši pieejami sekundārajā tirgū.
Zemāk redzamā attēlā – puse Ferrari 360 Modena.
Bet šis ir Ferrari 355 Spider.
Šādu spēkratu nav vērts atjaunot, bet izjaukt reserves daļās gan var.
Zemāk redzamā attēlā – dažādu laikmetu Ferrari virsbūvju karkasi: 308 GT4, 328, 355 un 458 Italia.
Labu peļņu nes klasisko, 60. gadu Maserati, kā arī salīdzinoši svaigu 3200 un 4200GT kupeju un kabrioletu izjaukšana. Bet ar salīdzinoši masveidīgākiem Maserati Biturbo firma vairs nenodarbojas. Ražotājs ievērojami samazināja šī spēkrata jauno detaļu cenas, tāpēc pirkt lietotas detaļas vairs nav jēgas
Cik šāda Maserati Gallardo atjaunošana maksās pie oficiālā dīlera? Diez vai lētāk nekā jauns Maserati Huracan auto salonā.
Vai izņemot Angliju kaut kur citur ir šādi šroti? Ir līdzīgas, bet savienotas ar vienkāršiem šrotiem. Supekrāri – pārāk šaurs un sarežģīts segments. Protams, ka sistie un izjauktie Ferrari un Maserati nav domāti cilvēkiem ar vājiem nerviem. Tomēr tieši šādi uzņēmumi dod iespēju ne tiem turīgākiem autoīpašniekiem ne tikai iegādāties superkāru, bet arī apkopt to par daudz-maz reālu naudu.
