Ko mēs zinam par Ungāriju? Uz pirmo skatu – neliela, ne tā bagātākā ES valsts. Bet, tajā pašā laikā, automobiļu ziņā, šī valsts – interesantāka nekā sākumā varētu šķist.
Katrā valstī ir sava autoparka specifika – vienas markas ir vairāk izplatītas, citas – atkal mazāk. Šis attēls – aptuvenā šodienas Ungārijas parka ilustrācija. Un ir interesanti pavērot, kā tas mainījās pēdējo 25…30 gadu laikā.
Kā zināms, tad Ungārija – bijusī Varšavas līguma valsts. Tāpēc 1980. gados liekākā šīs valsts autoparka daļa sastāvēja no VDR ražojuma Trabant un Wartburg, kā arī padomju «Lada».
Rietumvalstu ražojuma spēkratu, tajos gados, uz ungāru ceļiem nebija daudz. Un lielākā daļa no tiem, kuri bija – diezgan labi nolietoti.
1990. gados šīs valsts autoparks būtiski izmainījās. Pirmkārt, strauji samazinājās padomju mašīnu skaits, kuras atgriezās uz savu vēsturisko dzimteni palietota reeksporta kārtā. Otrkārt, strauji pieauga vecu un lielu ārzemju automobiļu skaits, kuri tika dzīti no Vācijas, Austrijas un citām valstīm.
Tiesa gan, diezgan drīz Ungārijas iedzīvotāji sāka tikt vaļā no tādiem daudzlitru lūžņiem, kā 7. sērijas BMW vai Mercedes-Benz W126. Jo uzturēt šādu tehniku, ņemot vērā diezgan zemos ienākumus un augstās cenas uz degvielu un apkalpošanu, bija neizdevīgi. Autoīpašnieki sāka iegādāties pieticīgākas mašīnas. Pamatā – Opel un Suzuki. Kāpēc?
Atbilde ir vienkārša: 1990. gadu sākumā šīs kompānijas valstī atvēra salikšanas uzņēmumus. Tā laika visizplatītākie vieglie auto – pirmās paaudzes Opel Astra sedans un Suzuki Swift.
Starp citu, daudzi 90. gados saražotie spēkrati – joprojām braukā pa valsts ceļiem.
Viss ir likumsakarīgi: ienākumu līmenis valstī nav īpaši augsts, un 15…20 gadu vecu automobiļu uz ceļiem ir gana. Tomēr vidējais autoparka vecums – nedaudz mazāks: 10…15 gadi.
Padomju mašīnu palika pavisam maz.
Kaut gan VAZ klasika – diezgan populāra raritātes cienītāju vidū, un tie paši Žiguļi, kuri ir sastopami uz Ungārijas ceļiem, atrodas praktiski «muzeja» stāvoklī.
Opel un Suzuki automobiļu joprojām ir diezgan daudz. Starp citu, tieši japāņu giganta ungāru rūpnīcā tiek ražots trešās paaudzes Vitara krosovers, par kuru te pirms laika tika minēts.
Nedaudz interesantu faktu: Magyar Suzuki Corporation tika dibināta 1991. gadā. Tajā pašā gadā, tika ielikts pirmais rūpnīcas akmens Estergomas pilsētā. Ražotne ir izvietota 350 000 km² platībā. Uz 1994. gadu Ungārijā vien tika pārdoti 25 000 Suzuki auto. Produkcija tiek eksportēta uz Eiropu un Ķīnu. Uz 1996. gadu ungāru rūpnīcā tika saražotas jau 100 000 mašīnas, bet kompānija sasniedza 20% no jauno mašīnu tirgus valstī.
Uz šodienu rūpnīcā ir saražots jau virs 1.5 milj. automašīnu, bet ražošanas jauda potenciāli ļauj izlaist līdz 300 000 spēkratu ik gadu.
Suzuki rūpnīca – lielākais automobiļu ražotājs Ungārijā. Izņemot to, kā jau tika minēts, valstī darbojās Opel ražotne, bet precīzāk – GM Sentgothardē. Te pat valstī izvietotas arī Audi ražošanas jaudas – Djeras pilsētā, Mercedes-Benz (Kečkemetā) un Ford (Sekešfehervare). Ir arī rūpnīcas, kuras ražo komplektējošās priekš automobiļiem: Denso, Alcoa, Magna Steyr un Raba. Piemēram, Eiropai paredzētie Audi TT vai B klases Mercedes-Benz tiek ražoti tieši Ungārijā.
Vēl šī valsts ir zināma ar «Ikarus» autobusiem. Starp citu, mēs esam pieraduši nepareizi izrunāt nosaukumu: ungāru mēlē tas skan «Ikaruš». Starp citu, pats uzņēmums šodien pārdzīvo ne tos labākos laikus.
Ikarus autobusi, kuri ir zināmi vēl kopš Padomju laikiem, joprojām braukā pa valsts ielām.
Ir arī Ikarus trolejbusi.
Autobusi – zilā krāsā, bet trolejbusi – sarkanā.
Daži autobusi ne tikai braukā, bet arī peld. Tiesa gan, tie vairs nav Ikarus. Starp citu, par peldošiem autobusiem te arī reiz tika stāstīts.
Kas attiecas uz ungāru ceļu kvalitāti, tad tā ir atšķirīga dažādās vietās. Tajā pašā Budapeštā, vecajā pilsētas daļā, ir pietiekoši daudz no bruģa veidotu ceļu.
Kas attiecas uz iespaidiem kopumā, tad Ungārijas galvaspilsēta atstāj cēluma iespaidu, pat neskatoties uz zināmu nolietošanos.
Bet vietām ir diezgan kopts. Starp citu, interesanta nianse: bildē – dzīvojamā zona. Tās ir daudzdzīvokļu mājas, kuras savā vairumā tika uzbūvētas padomju laikos. Tikai tām ir piešķirts normāls izskats. Taču tas nav galvenais. Dažos mikrorajonos daudzas braucamās ielas tika pārveidotas par gājēju ceļiem.
Bildē var redzēt, ka mašīnu pie mājām nav īpaši daudz. Kur tās visas palika, ja ņemt vērā to, ka iedzīvotājiem to ir diezgan daudz? Tajā pašā Rīgā, dažos mikrorajonu pagalmos ir diezgan šauri, parkošanās ziņā. Kā šo jautājumu atrisināja Ungārijā? Elementāri: neapbūvētās zonas pārvērta par maksas stāvvietām.
Kā parāda prakse, sistēma darbojās labi. Cenas – nav augstas. Ja jūs esat vietējais, tad gada abonements izmaksās 10…20 Eiro. Un parkoties drīkst jebkur administratīvā rajona ietvaros. Ne tikai savā pagalmā.
Ja cilvēks atbrauca ciemos, tad par stāvēšanu jāmaksā katru reizi atsevišķi. Tarifs – aptuveni divas reizes zemāks nekā centrā.
Lūk, vēl dažas Budapeštas ielu bildes. Vienkārši, lai nodotu atmosfēru.
Un vēl – auto parks.
Agrāk uz šādām Dacia braukāja daudzi Ungārijas iedzīvotāji, bet šodien – pamatā tikai iebraucēji no Rumānijas.
Salīdzinājumā ar Latviju, ir dažas atšķirības CSN. Pirmkārt, daudzas soda naudas – augstākas. Par ātruma pārkāpšanu par 15 km/h, soda nauda var būt ap 90 Eiro. Par sarunu pie stūres, bez Hands-Free – aptuveni tikpat daudz. Par braukšanu uz sarkano gaismu – līdz 300 Eiro. Otrkārt, nav pieļaujamā alkohola daudzuma asinīs. Ja Latvijā – tās ir 0.5 promiles, tad Ungārijā – nulle. Turklāt, policijas reidi uz ceļiem – nav retums. Treškārt, ir aizliegtas radzētās riepas.
Atšķirībā no Latvijas, ir autostrādes, kur ir atļauts braukt 110 vai 130 km/h. Dažas no tām ir maksas.
Ungāru valoda – diezgan sarežģīta un dažu uzrakstu nozīmi uz rādītājiem, pat aptuveni, saprast nav vienkārši.
Ir sastopamas arī dažas diezgan nepierastas ceļa zīmes.
Trāpās veseli vairogi-shēmas. Par laimi, uz dažiem no tiem uzraksti ir dublēti gan angļu, gan vācu valodā.
Bet, pat gadījumā, kad kaut kas nav saprotams, loģika palīdz. Un globāli braukšana pa Ungāriju nekur nesagādā problēmas. Kas attiecas uz iespaidiem kopumā – tie ir dažādi, bet pamatā – pozitīvi. Un, kā jau tika minēts pašā sākumā, auto ziņā Ungārija patiesi izrādās interesantāka nekā var šķist uz pirmo acu skatienu.
