Gan pabraukāt, gan papeldēt

Gan pabraukāt, gan papeldēt

(sava veida posts-garastāvoklis)

Karstuma, kabrioletu un ūdens motociklu

vedinātas pārdomas

 

Kad kļūšu pavisam bagāts, laikam nopirkšu amfībiju. Uzdūros klipiņam jūtjūbā (sk. lejā) un sapratu, ka arī gribu sev tādu brīnumu. Teiksiet, ka esmu sasapņojies? Iespējams. Bet var tak pasapņot?

 

 

Piemēram, pasapņot par Kaliforniju, kur vasara ir ilgāka un saulaināka, nekā pie mūms, bet tauta braukā ar amfībijām. Starp citu, tieši tur atrodas viena no lielākajām zemūdens tehnikas būvniecības darbnīcām – WaterCar ateljē. Un tieši te tiek ražotas visātrākas amfībijas pasaulē.

 

 

Viens no aparātiem, kuru te ražo – Pyton. Izmēri iespaido: garums – 6248 mm, platums – 2083 mm, augstums – 1676 mm.

 

 

Pēc skata Pyton atgādina Dodge Ram pikapu, bet reāli – tas ir ātrgaitas divdesmitpēdu kuteris, uz kura virs vaterlīnijas ir uzstiepta auto virsbūve.

 

 

Dzinējs amfībijai ir no Chevrolet Corvette, turklāt no standarta 436 z.s. tas ir uztjūningots līdz 600 z.s.

 

 

Tāda jauda ļauj 1725 kg smagai māšīnai uz sauzemes sasniegt ātrumu vairāk nekā 200 km/h, turklāt ieskrējiens līdz 100 km/h aizņem 4.5 sekundes. Pa ūdeni aparāts pārvietojas ne mazāk ātri: glisāžā tas izdod līdz 100 km/h.

 

 

Salikums «Pitonam» ir analogs jūras kuteriem: motors – aizmugurē, bet priekšā – degvielas tvertne, riteņu pacelšanas mehānisms un citas palīgierīces.

 

 

Amfībijas «kodols» ir veidots no nerūsējošā tērauda, bet virsbūve – no stiklplasīta. Interesanti ir tas, ka durvis atrodas augstāk par vaterlīniju, tāpēc tās ir iespējams atvērt, atrodoties uz ūdens.Labs aparāts, tiesa gan, tas arī maksā labi: aptuveni 170 tūkst. «zaļos».

 

 

Ateljē ir arī pieticīgāki varianti, piemēram, Panther.

 

 

Tas nav tik ātrs, bet arī nav ne vainas: 127 km/h pa sauzemi un 70 km/h pa ūdeni. Āriene un platforma – no Jeep CJ-8 Scrambler.

 

 

Tiesa gan, platformu bija jāpagarina. Lai konstrukcija nebūtu pārāk smaga, rāmis ir izpildīts nevis no vienkārša oglekļa, bet gan no hromomolibdēna tērauda (kaut gan tas ir dārgs). Pašā apakšā tam ir šūnas, kuras ir pildītas ar putu polistirolu, kas aparātam nodrošina pietiekošu peldamību.

 

 

Hondas V6 dzinējs, oriģinālā – 3.5 l, uzlabots līdz 3.7 l. Motors izdod 260 z.s., un 371 Ņm pie 4500 aprg./min.

 

 

Sadales kārba ir pašu izstrādāta un ar diezgan lielu drošības rezervi. Teorētiski, pēc WaterCar inžinieru teiktā, tā izturēs jaudu līdz 1000 z.s. PK – mehāniskā, četru pakāpju, kuru izmanto mikroautobusiem.

 

 

Panther var ieiet ūdens tilpnē ar ātrumu līdz 24 km/h, ja krasts paceļas virs ūdens līmeņa ne vairāk par 15 cm, un dibens ir gana gluds un ciets. Atrodoties ūdenī, vadītājs PK pārved uz neitrālo un sadales kārbu pārslēdz uz ūdensmetējiem. Uz ūdens virsmas amfībija ir gana stabila, spēj vilkt aiz sevis ūdens slēpotāju vai veikbordistu.

 

 

Kā rāda prakse, aparāts spēj, nepieciešamības gadījumā, tikt diezgan stāvā krastā, kaut gan aizmugurējā piedziņa savā ziņā ierobežo mašīnas caurejamību.

 

 

Panther salikumā maksā 135 ASV dolārus, bet kā kit-komplekts patstāvīgai salikšanai – 76 tūkst. Tik un tā – dārgi? Kā sakās, pilnvērtīgs ātrgaitas kuteris, piekabe tā pārvadāšanai un bezceļnieks šīs visas saimniecības buksēšanai summā izmaksās dārgāk.

 

 

Bet ir vēl lētāki varianti. Piemēram, paštaisītais komlekts Gator, Jeep Wrangler stilā, uz VW Beetle bāzes. Dzinējs tam ir tieši no «vaboles» – 54 z.s.

 

 

Cena – aptuveni 30 tūkst. zaļo. Tas gan braukā lēnāk – tikai 140 km/h, bet peld vispār bruņurupuču stilā: ātrums uz ūdens 13 km/h.

 

 

Starp citu, visas šīs amfībijas nav gabalprece, kā tas var šķist: WaterCar tās ražo nelielām partijām jau ap 10 gadiem. Turklāt daļa aiziet uz Eiropu.

 

 

Tāpēc ir iespējams, ka kādreiz tāds brīnums peldēs pa Daugavu. Neticami? Kas to lai zina…