Nesen Rīgā notika Suzuki Vitara jaunās paaudzes prezentācija, kuru organizēja Suzuki oficiālais dīleris. Izmantojot iespēju, mēs apmeklējām notikumu, kuras laikā ne tikai iepazināmies ar jauno spēkratu klātienē, bet arī uzzinājām dažus interesantus faktus no Suzuki vēstures.
Kas attiecas uz pašu jaunumu, tad Vitara – radīts uz krosovera Suzuki SX4 S-Cross saīsinātās platformas. Riteņu bāze – mazāka par 10 cm, bet kopējais garums – par 12.5 cm mazāks. Klīrenss – 185 mm. Automobilis tiek piedāvāts gan priekšējās piedziņas, gan pilnpiedziņas variantā. Dzinējs – benzīna, 1.6 l, 120 z.s., 156 Ņm.
Aprīkojuma listē – septiņi drošības spilveni, klimata kontrole, gaismas diožu lukturi un daudz kas cits, atkarībā no versijas. Spēkrats tiek pozicionēts kā konkurents tādiem modeļiem kā, piemēram, Nissan Juke vai Ford EcoSport.
Pēc Suzuki pārstāvju teiktā, jaunais Vitara iemieso sevī vairāk nekā 25 gadus ilgo šī modeļa evolūciju. Pirmais Vitara parādījās 1988. gadā un kļuva par vienu no SUV segmenta pamatlicējiem.
Honda CR-V parādījās tikai pēc 7 gadiem – 1995. gadā, Toyota RAV4 – 1996. gadā, bet pirmais «eiropietis» Land Rover Freelander – 1997. gada beigās.
Par pamatu Vitara pirmai paaudzei un arī visai Suzuki bezceļnieku līnijai kopumā, kļuva kompaktais džips Suzuki Jimmy (LJ – light jeep series), kuru izstrādāja Hope Motor Company 1967. gadā. 1968. gadā uzņēmumu iegādājās Suzuki.
HopeStar ON 360, uz kura bāzes tika izstrādāts Suzuki LJ
Automobili atšķīra primitīvi virsbūves paneļi, vienīgais plakanais priekšējais stikls (kurš atmetas uz priekšu), ārējās slēdzenes-atsperītes uz motora pārsega un ķēdītes durvju vietā. Salonā bija tikai trīs sēdekļi, bet rezerves ritenis tika izvietots aiz priekšēja pasažiera sēdvietas.
Mašīna bija vairāk nekā vienkārša, tomēr Japānā to pieņēma ļoti labi. Tam bija divi iemesli: nopietni caurejamības parametri pie pieticīgiem izmēriem un demokrātiska cena. Turklāt, otrais – laikam spēlēja lielāku lomu. Solīdāki vietējā ražojuma džipi, nerunājot jau par importa spēkratiem, lielākai iedzīvotāju daļai bija nepieejami.
Jimmy bija rāmja bezceļnieks, kuram bija nepārtrauktā pilnpiedziņa un neatkarīga resoru piedziņa. Mašīnas masa bija tikai 600 kg, bet riteņu bāzes garums – 1930 mm. Zem pārsega atradās mazs 2-cilindru divtaktu dzinējs, ar gaisa dzesēšanu, darba apjomu 0.36 l, 25 z.s. jaudu. Cita dzinēja, ar kuru varētu aprīkot spēkratu, kompānijai Suzuki tolaik nebija.
Kāpēc uzņēmuma rīcībā uz to brīdi bija tikai tādi pieticīgi dzinēji? Jo priekš tā laika ražošanas programmas ar to bija gana. Vispār, sākotnēji, 1909. gadā dibinātā Suzuki specializējās uz aušanas mašīnu, motovelosipēdu un motociklu ražošanu.
1937. gadā uzņēmums mēģināja apgūt mazlitrāžas automobiļu ražošanu, taču šos plānus nosvītroja Otrais Pasaules karš. Pie auto ražošanas kompānija atgriezās tikai 50. gadu vidū, bet par pirmo kļuva mazlitrāžas Suzuki Suzulight (1956).
Suzuki vēlme apgūt vieglo kompakto bezceļnieku segmentu – saprotama. Pēc Otrā Pasaules kara Jeep Willis и Land Rover spārnoja daudzus autoražotājus. Piemēram, pirmie Toyota džipu modeļi arī bija kompakti. Vieglie bezceļnieki kļuva ļoti populāri dažādās darbības sfērās.
Atjaunojoties ekonomikai pēckara periodā, naudas potenciālajiem pircējiem palika arvien vairāk, metāls – pieejamāks, respektīvi džipi sāka aprīkoties ar vienlaidmetāla virsbūvēm un augt izmēros. Salīdzinājumā ar citiem ražotājiem, Suzuki palika uzticīgi sākotnējai koncepcijai, pārliecinoši ieņemot nelielu, nedārgu, bet praktisku un izturīgu bezceļnieku segmentu.
Apgūstot krosoveru segmentu, kompānija palika uzticīga tradīcijām, sakoncentrējoties pirmkārt uz kompaktiem un vidēja izmēra mašīnām. Nezaudējot lielākai daļai klases biedru aprīkojuma ziņā, Suzuki krosoveri tomēr mēģina atbilst minētai koncepcijai, bet tāpēc, izstrādājot visus modeļus, (arī jauno Vitara), uzsvars tiek likts uz pieejamību cenas ziņā. Izejot no iepriekš minētā, Suzuki pārstāvji domā, ka jaunumu gaida gaiša nākotne. To, cik lielā mērā viņiem ir taisnība – rādīs laiks.
