Autobuss, kurš māk peldēt

Autobuss, kurš māk peldēt

Mūsu atbilde Kalifornijai

 

Izlasīju postu par amfībijām, un sapratu, kā trūkst Rīgai – autobusu-amfībiju. Uz ko es tēmēju? Uz to, ka autobus-amfībija ir forša lieta tūristiem, bet to pie mums ir pietiekoši daudz. Starp citu, tamlīdzīgi transporta līdzekļi ir daudzās pasaules pilsētās.

 

Autobuss-amfibija San-Francisko

 

Tiek uzskatīts, ka pirmais tūristi autobuss-amfībija tika uzbūvēts ASV, Sanfrancisko pilsētā, 2009. gadā.

 

Autobuss-amfibija San-Francisko
Autobuss-amfibija San-Francisko

 

Tad tāds transporta veids parādījās Ņujorkā, bet tad šo ideju paķēra ari Āzija un Eiropa.

 

Autobuss-amfibija Skotijā
Autobuss-amfibija Skotijā

 

No Eiropas piemēriem, diezgan interesants ir Amfibus, kuru izstrādāja Skotijas kompānija Stagecoach.

 

Autobuss-amfibija Skotijā
Autobuss-amfibija Skotijā

 

Aparāta uzbūve izmaksāja 800 tūkst. eiro. Tas ir uzbūvēts uz Volvo šasijas, ietilpība – 45 cilvēki. Pārvietošanās ātrums pa sauzemi – 60 km/h, pa ūdeni – aptuveni 8 mezgli (15 km/h).

 

Autobuss-amfibija Amsterdamā
Autobuss-amfibija Amsterdamā

 

Pirms iegrimšanas autobuss uzkrāj gaisu speciālās peldspējas tvertnēs, ūdenī no korpusa izbīdās stūre. Vilkmi uz ūdens nodrošina divi ūdensmetēju dzinekļi. Starp citu, šis buss bija domāts ne tikai kā tūrsima transporta veids, bet arī kā nomaiņu kuģītim starp Glāzgovas un Renfras pilsētām, kas ar laiku kļuva nerentabls.

 

Autobuss-amfibija Amsterdamā
Autobuss-amfibija Amsterdamā

 

Ir autobuss-amfībija arī Budapeštā – ar to arī pārvadā tūristus. Sākumā autobuss brauc pa pilsētu, tad speciāli paredzētajā vietā nolaižās uz ūdeni un turpina savu ceļu pa Donavu, bet tālāk atpakaļ izbrauc uz sauzemi un pabeidz maršrutu sākuma punktā.

 

Autobuss-amfibija Amsterdamā
Autobuss-amfibija Amsterdamā

 

Laikā no oktobra līdz aprīlim amfībija kursē piecas reizes dienā, brauciens aizņem aptuveni divas stundas. Biļete maksā aptuvrni 20 eiro. Holandē – gan Roterdamā, gan Amsterdamā – arī ir iespējams izbraukt ar autobusu-amfībiju, maksa ir aptuveni tāda pati kā Ungārijā.

 

Autobuss-amfibija Singapurā
Autobuss-amfibija Singapurā

Augstākminētie eksemplāri tomēr vairāk ir autobusi, kuri ir iemācījušies peldēt. Bet ir arī amfībijas, kas no skata atgādina kuteri, kas ir iemācījies braukāt.

 

Autobuss-amfibija Singapurā
Autobuss-amfibija Singapurā

 

Pēdējie ir ievērojami lētāki izgatavošanā. Tie nereti tiek būvēti uz kara amfībiju pamata kā, piemēram, Austrijas vai Singapūras variants.

 

Autobuss-amfibija Austrālija
Autobuss-amfibija Austrālija

 

Amfībija, ar kuru tiek vadāti tūristi Tokijā, tas vispār ir tvaikonis, kurš ir uzlikts uz riteņiem.

 

Autobuss-amfibija Tokio
Autobuss-amfibija Tokio

Komforta ziņā tam līdz Nīderlandes variantiem ir tālu: logu nav vispār, jumta vietā ir tents. Starp citu, tā izstrādātāji apgalvo, ka šis tvaikonis uz riteņiem pa sauzemi spēj ieskrieties līdz 100 km/h.

 

Autobuss-amfibija Tokio
Autobuss-amfibija Tokio

 

Pat ja tā ir taisnība, baisi būtu braukt ar tādu aparātu tādā ātrumā, ņemot vērā tā nestabilumu, augstā smaguma centra dēļ. Pa ūdeni tas kustās ar ātrumu 7…12 km/h.

 

Autobuss-amfibija Liverpulē
Autobuss-amfibija Liverpulē

 

Bet ekstrēmisma tops – amfībijas, uz kurām līdz nesenam laikam vadāja tūristis Liverpūlē. Tie saucās Yellow Duck Marine (bez maz vai pēc Beattles grupas vārdiem, kura, starp citu, nāk no Liverpūles).

 

Autobuss-amfibija Liverpulē
Autobuss-amfibija Liverpulē

 

Yellow Duck Marine – Otrā pasaules kara desanta amfībiju, kuru saglabājās daži simti, pārveidošanas lētais variants.

 

Autobuss-amfibija Liverpulē
Autobuss-amfibija Liverpulē

 

Tūrisma operators, kas vadā ar šo aparātu cilvēkus, ne reizi vien tika kritiz\ets, par šī transportlīdzekļa nepietiekamo drošību. Principā, tas ir vēl maigi teikts. Daži tūristi izteicās par šīm amfībijām apjomīgāk: nosista sile. Šie izteicieni nebija tālu no patiesības: pagājušā gadā divi šādi aparāti cieta negadījumā uz ūdens, turklāt vienā no gadījumiem – ar tūristiem uz borta. Cilvēku skaits bija pāri 30, taču par laimi visi tika izvlikti no ūdens.

 

Tie ne būt nav visi piemēri, jo uz šodienu autobusi-amfībijas darbojās daudzās pilsētās, kur ir tūristi un ūdens tvertne. Tāpēc, ja Rīga kaut kas no šīs sērijas parādīsies, tūristi būs priecīgi.

 

 

 

Mūsu Facebook lapu
fb

  1. Un kāds būs maršruts? Centrs – Maskačka – Centrs? Tas ir interesanti ja tu brauc pa zemi, pēc tam pa ūdeni un pēc tam atkal pa zemi, vai ja var nokļūt tur kur savādāk grūti. Rīgas kanāla braukt nedrīkst, pa Daugavu brauka upes tramvajs. Uz Jūrmalu? Diez vai tādai mašīnai ir atļauts iziet jūras līci.

  2. Matemātika:
    Malta ražots AmphiCoach GTS-1 (GS Specialist Vehicles) ar ES sertifikātiem maksa apmēram €400.000;
    Rīga krastmalas ir nostiprinātas, lidot viņš nemāk, vajag: zemes gabalu pie upes (pilsētas centra) un rampu ar piebraukšanas ceļu: ap €100.000;
    2 speciali apmācītus šoferus-kapteiņus, 1 mehāniķis;
    Navigācijas periods Daugava apmēram 7-8 mēneši.
    Ekspluatācijas izmaksas, resurss, lietotu būs ārkārtīgi grūti pārdot, apdrošināšanas un sertifikācijas izmaksas (?)…
    Budapešta 2 stundu brauciens maksa €30 pieaugušiem un €20 bērniem.
    Max. 50(?) sēdvietas.
    3-4 reisi diena.
    Gada laika teorētiski atmaksājas. Bet prakse var gadīties zemūdenes akmeni…

  3. Galvēnais zemūdens akmens – vai ir mums tik daudz turistu. Un ir jabūve vietu – kur nobauk ūdenī. Un to ir arī jasaskaņo, utt. Var būt mums arī ir lābāks Singapura vai Liverpules variānts? Nabadzīgi izskātas, bet mazākas izmaksas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

Mūsu Facebook lapu
fb