Kā zināms, Francijā, it sevišķi lielās pilsētās, diezgan izplatīta ir kontaktparkošanās. Tomēr tā nav vienīgā valsts, kur parkošanās grūstoties – norma. Dažās ASV megapolisēs ir tada paša situācija. Pat vairāk, kontaktparkošanās Amerikā ir guvusi tādu izplatību, ka tiek ražoti pat speciāli aksesuāri šīs procedūras veikšanai.
Protams, ka tos izmanto ne visi, un tāpēc braukā ar apdīrātiem buferiem.
Vai nu ar nolauztiem buferiem.
Tiek uzskatīts, ka daudzi amerikāņi ne visai labi vada mašīnu. Parkojas viņi tāpat.
Jo vairāk ir apdīrāts aizmugurējais buferis, jo sliktāk novieto mašīnu tās īpašnieks. Šo detaļu pamatā bojā paši vadītāji parkojoties, kad brauc atpakaļgaitā un ietriecas aiz viņiem stāvošā auto. Audzināti ļaudis uz buferu velk aizsardzību, ar ko pasargā savu un blakus esošo automobili no iespējamiem zudumiem.
Visizplatītākais veids. Tamlīdzīgu uzliktņu ir ļoti daudz.
Lētāks, bet kā mēs redzam, gandrīz bezjēdzīgs variants.
Paštaisīts variants.
Pavisam lēts risinājums.
Daži auto īpašnieki, kuri ir neapmierināti ar to, ka pret viņu priekšējo buferi regulāri kāds sitas, numurzīmei stiprina lūk tādas ierīces. Tomēr, sadursmes ar gājēju brīdi, pat, ja tā nav stipra, tāda ierīce uz bufera var radīt īpašniekam problēmas.
Humānāks variants.
Džipu īpašnieki uzstāda aizsargstieņus un apkari pa apli. Te tas nav rotājums, bet gan reāla aizsardzība. Starp citu, aizsargstieņus reizēm uzstāda pat vieglajiem auto.
Uz āru vērstais farkops – arī aizsardzība.
Laikam puse ASV braukā ar apskrāpētiem buferiem, un īpaši nepādzīvo šajā sakarā.
Šajā sakarā, jēdziens «nesists automobilis» ASV nedaudz atšķiras no mūsu sapratnes. Tas ir tuvāks vāciešu izpratnei. Nesists – auto, kuram nebija bojāta virsbūves spēka struktūra. Bet apskrāpēts buferis – nieks, ikdienišķa lieta.
