Masu saziņas līdzekļos nesen parādījās ziņa par to, ka Italdesign ateljē dibinātājs – leģendārais Džordžeto Džudžaro aiziet no savas kompānijas, pārdodot atlikušās akcijas VW koncernam. Kas nozīmē to, ka no Italdesign pāri paliek tikai nosaukums. Žēl gan. Italdesign – tas ir vesels autobūves laikmets. Bet kompānijas radītājs Džudžaro ir bijis autors daudziem automobiļiem, kuri autobūves vēsturē atstāja paliekošas pēdas: pirmie VW Golf, Passat un Audi 80, DeLorean DMC-12, Lotus Esprit, Alfa Romeo Brera u.c. Šodien ir interesanti paskatīties uz veciem Italdesign projektiem. Pirmkārt, interesanti, kā pirms 20…40 gadiem cilvēki iedomājās nākotnes auto. Bet, otrkārt, raugoties uz pagātnes konceptkāriem, kārtējo reizi apstiprinās patiesība par to, kas viss jaunais – tas ir labi aizmirsts vecais.
Par Italdesign projektiem, kuri aizgāja sērijā, zina visi, bet par to, kas palika aiz kadra – laikam tikai nedaudzi. Zemāk redzamos attēlos esošais automobilis, skatoties profilā, spēj maldināt. Kas tas ir – VW Scirocco?
Nē, tas ir BMW Karmann Asso Di Quadri (1976). Lai vārds Karmann nemaldina: projektu izstrādāja kompānija Italdesign. Tomēr, kāpēc BMW atgādina VW Scirocco? Tāpēc, ka otrais – Džudžaro roku darbs.
Vispār jau, tamlīdzīgs ķīļveida siluets tolaik bija populārs. Lūk, vēk viens projekts tādā pašā garā: Audi Asso di Picche Concept (1973).
Dabiski, ka superkāri arī tika veidoti tādā pašā garā, tikai izskatījās vēl radikālāk. Kas tā par mašīnu, zemāk redzamā attēlā – Ferrari? Maseratti? Nē. VW kopā ar Porsche gribēja uzbūvēt superkāru. Tā nosaukums – Volkswagen-Porsche Tapiro (1970).
Pirms neilga laika Ferrari sāka ražot 4-vietīgo modeli FF. Tas tika pasniegts kā nebijis jaunums. Patiesībā, ideja par 4-vietīgu superkāru – nav jauna. Zemāk redzamā attēlā – Maserati Coupe 2+2 Concept (1974).
Vajag kaut ko plašāku? Kaut ko līdzīgu mūsdienu Porsche Panamera, bet vēl ar šodien tik populāru panorāmas jumtu? Tas jau bija, un saucās Maserati Medici Concept (1974).
Bet, lūk, interesanta interjera superkārs ar motoru aizmugurē: Maserati Boomerang (1972). Arī ar panorāmas jumtu.
Šodien par Ņujorkas takšiem tiek izmantoti kompaktie mikroautobusi Nissan NV200.
Vai gandrīz pirms 40 gadiem varēja kāds paredzēt to, ka mikroautobuss no pilsētas ielām izspiedīs tradicionālos dzeltenos sedanus? Varēja. Tā bija komānija Alfa-Romeo un Džudžaro, kuri izstrādāja Alfa Romeo New York Taxi Concept (1976).
Starp citu, par cilvēkiem invalīdu ratiņos rūpējās jau tolaik.
Bet, lūk, daži vēlāko gadu darbi, no 1990. gadiem. Par to, lai ražotu Golf klases hečbeku, Lexus domāja jau tolaik. Attēlā – Lexus Landau Concept (1994).
Bet nākošais automobilis no dažādiem rakursiem atgādina Porsche Cayenne un Panamera vienlaicīgi. Visādā ziņā, tas sevī nes tās pašas īpašības. Bet tas – nav Porsche, bet gan Daewoo Bucrane Concept (1995).
Bet pēc sekojošiem diviem projektiem ir skaidrs, kur radās 1990. gadu beigu – 2000. gadu sākuma Seat dizains. Seat Proto T Concept (1989) un vienapjoma Seat Salsa (2000).
Džudžaro darbus var uzskaitīt ilgi. Starp citu, kāpēc Italdesign dibinātājs pameta savu kompāniju? Profesionāļu dizains vairs nav pieprasīts? Laikam jau jā. Jo tālāk – jo mazāk nopietnus pasūtījumus saņēma Italdesign. Un jau 2010. gadā Džudžaro pārdeva 90% akciju VW koncernam. Bet tagad – arī pāri palikušos 10%.
Laiki mainījās. Katram auto ražotājam – sava dizaina studija. Aiz loga – datoru laikmets. Automobiļus zīmē savādāk, reizēm pat uz planšetdatoriem. Tūkstošiem jauni talantīgi dizaineri spēj apmierināt tirgus vajadzības. Laikam gan, tas ir pareizi un racionāli. Tikai nedaudz skumīgi paliek no apziņas, ka autodizaina zelta laikmets patiešām ir aiz muguras.
