Ameriku ne velti dēvē par valsti uz riteņiem. Tieši tāpēc ASV savā laikā parādījās daudz pakalpojumu, kurus varēja saņemt, neizkāpjot no auto stūres. Starp citu, slavenais McDrive tieši tā arī ir cēlies. Interesanti – McDonald’s nebija pirmais, kas iedomājās apkalpot braucējus pa tiešo viņu mašīnās. Bet par visu pēc kārtas.
Pastāv divu veidu servisi, kurus ir iespējams saņemt, neizkāpjot no mašīnas: drive-thru (braukt cauri) un drive-in (iebraukt). Pirmais – tā ir gaidīšana rindā un iegāde pa speciālo lodziņu kā McDrive. Otrais – iespēja saņemt pakalpojumu, apstājoties speciālā vietā kā, piemēram, drive-in kinoteātris, kur var apskatīties filmu, sēžot savā mašīnā.
Visizplatītākais protams ir drive-thru ātrā ēdināšana. Pie mums ar to ir pazīstams pirmkārt McDonald’s, bet ASV tā strādā ļoti daudzi tīktli. Interesanti, ka mums pierastais drive-thru lodziņš Makdonaldā parādījās tikai 1975. gadā, Sjerra-vista pilsētiņas restorānā Arizonā. Lodziņš tika atvērts karavīriem no tuvākās militārās bāzes, kuriem tika ļauts pamest daļu dienesta laikā tikai formā un tikai automobilī.
Interesanti ir tas, ka pirmais drive-thru logs parādījās nevis pie restorāna vai kafejnīcas kā varētu domāt, bet gan pie bankas nodaļas. 1928. gadā to atvēra City Center Bank pie vienas no savām nodaļām Misuri, lai piesaistītu papildus klientus, kuri vēlās atvērt krājkontu. Vienīgais iespējamais pakalpojums bija naudas ieskaitīšana uz kontu. Tas bija ātri, droši (kā-nekā, zināmā gangsteru ēra) un tam laikam ļoti progresīvi. Ideja ātri iedzīvojās. Daudzas bankas visā valstī sāka vērt vaļā tādus lodziņus, bet pakalpojumu klāsts, kurus varēja saņemt tieši no mašīnas, ievērojami pieauga.
Bankomātu masveida parādīšanās un Internetbankas dēļ, šodien šis pakalpojums vairs nav tik pieprasīts, kaut gan daudzas bankas joprojām uztur tādus lodziņus.
Apkalpošanas procesa paātrināšanai, ir radītas speciālas letes ar pneimopastu. Klients ieliek kapsulā visus nepieciešamos dokumentus un sūta tos operatoram, kurš visu pārbauda un atsūta klientam naudu, čeku u.t.t. Sarunas notiek caur Interkom iekārtu, bet procesu nepārtraukti filmē novērošanas kamera. Starp citu, ir arī drive-thru bankomāti, kuros ir iespējams noņemt naudu, neizejot no auto.
Vispār ASV ir daudz ko izdomājuši drive-thru formātā. Piemēram, ir nelieli drive-thru veikaliņi.
Daudziem aptiekam ir drive-thru lodziņš, kur var iegādāties zāles.
Ir speciālās pasta kastītes, kurās var ielikt vēstuli, neizkāpjot no mašīnas. Ir pat drive-thru pasta nodaļas.
Las Vegasā ir drive-thru laulāšanās baznīca, kur var salaulāties, neizkāpjot no auto. Sākotnēji serviss tika radīts cilvēkiem ar ierobežotām spējām, bet ar laiku kļuva populārs vienkāršo pāru starpā.
Konektikutā ir drive-thru juridiskais birojs. Tas atrodas bijušā restorāna ēkā, kur palika lodziņš automobilistiem. Cauri tādiem lodziņiem tiek veiktas sākotnējas konsultācijas, tiek formēti un izsniegti dokumenti. Serviss darbojas līdz vēlai stundai un brīvdienās, kas ļoti patīk klientiem.
Savulaik viena no Kalifornijas klīnikām reiz atvēra testa drive-thru pieņemamo istabu, kur tieši mašīnā slimniekus apskatījās dakteris. Tad viņš izrakstīja zāles, nozīmēja ārstēšanos un aizpildīja visus nepieciešamos papīrus. Ideja parādījās pēc vairākām vīrusu infekciju epidēmijām, lai izslēgtu slimnieku kontaktu ar veseliem cilvēkiem. Pieredze tika atzīta par pozitīvu, taču tālāk par izmēģinājumu nekas nenotika.
Kalifornijā un Oregonā ir drive-thru iecikrņi balsošanai. Uz izbraukšanas tiek ņemts biļetenis, aizpildīts mašīnā un iemests speciālā urnā izbraucot.
Pastāv drive-thru atslēgu izgatavošanas meistardarbnīcas un veļas mazgātavas, kur var nodot un saņemt drēbes. Bija arī vēl foto-kioski, taču parādoties digitālai fotogrāfijai, tie gandrīz izzuda.
Neticami, bet fakts: ASV ir pat vairāki drive-thru apbedīšanas kantori, kur var iebraukt tieši ar automobili un, neizejot no stūres, atvadīties no mirušā. Pats mirušais atrodās aiz stikla speciālā telpā. Viens no šī pakalpojuma iemesliem bija lielais apšaudu skaits, glabājot ielas bandu locekļus.
Kas attiecas uz drive-in, tad ārpus ASV tas praktiski nav pazīstams. Arī pašos štatos to praktiski neizmanto. Ar ko tas atšķiras no drive-thru, uz sabiedriskā ēdināšanas uzņēmuma piemēra: cilvēks piebrauc, apstājās uz speciālo vietu, pie viņa pienāk oficiants, pieņem pasūtījumu un atnes to uz mašīnu. Tur pasūtītājs arī apēd to.
Pirmais tamlīdzīgais restorāns atvērās Teksasā 1921. gadā. Tas saucās Kirby’s pig stand. Tamlīdzīgu iestāžu ziedu laiki bija 1930…1940 gadam. Uz 1950. gadu beigām mode pārgāja un daudzi drive-in aizvērās.
Reiz amerikāņiem populāri bija drive-in kinoteātri. Pēc būtības – tā ir vienkārša parkošanās ar lielu ekrānu, kurš stāv priekšā.
Skatīties filmu varēja, atrodoties auto vai uz tā. Agrāk skaņa nāca pa speciālām tumbiņām, kuras bija uzstādītas vairākos stāvvietas punktos, bet pēc tam to sāka padot pa taisno uz automobiļa magnetolu – pietiek tikai uzstādīt nepieciešamo vilni. Šodien šis izklaides veids jau gandrīz aizgāja vēsturē un ir palicis tikai nelielās pilsētās.
Bez tam, ASV jau vairākus gadu desmitus pastāv pat baznīcas drive-in formātā. Kādam tā var šķist par zaimošanu, taču ASV ir nedaudz citi uzskati par tamlīdzīgām lietām. Princips ir nemainīgs: cilvēki atbrauc un klausās sprediķi, neizkāpjot no mašīnas.
Starp citu, Floridā viena no tādām baznīcām atrodas bijušā auto-kinoteātra teritorijā. Lai dzirdētu priestera runum, ir nepieciešams uztvert pareizo radio vilni.
Un beidzot visneparastākā lieta – drive-in apskates rats, ar kuru var izbraukt, neizkāpjot no auto. Tas ir mākslas projekta daļa, un braukā gan pa ASV, gan pa Eiropas pilsētām.
Protams, ka tas nav pilns pakalpojumu klāsts, kurus ir iespējams saņemt, neizejot no automobiļa. Var šķist, ka ir par traku? Priekš mums laikam tā viss arī izskatās. Tas ir slinkums, vēlme ietaupīt laiku vai vienkārši mode, kura pāriet pieradumā? Laikam – no visa nedaudz. Galvenais – klienta vēlmes: saņemt pakalpojumu, neizkāpjot no automobiļa. Bet, ja klients grib, tad viņa vēlmes ir jāpilda. Jo ASV ļoti labi saprot, ka klienta vēlmes – tas ir likums.
