Latvijas galvaspilsētā ik pa laikam, kādā no maršrutiem, kursē retro tramvajs. Taču pārsvarā tas notiek svētku dienās. Tomēr pasaulē ir pilsētas, kurās vecie tramvaji darbojas līdzās modernajām mašīnām, un pēc tiem ir pieprasījums ne tikai tūristu, bet arī vietējo iedzīvotāju vidū.
Par vieniem no visinteresantākajiem var uzskatīt tramvajus-kabrioletus. Vēl pavisam nesen liels šādu aparātu skaits kursēja Lielbritānijas pilsētā Blekpūlē.
Izņemot kabrioletus, darbojās arī divstāvu tramvaji: gluži kā Honkongā, tikai vecāki. Raksturīgi ir tas, ka šīs mašīnas, līdzās mūsdienu aparātiem, kursēja pa regulāriem maršrutiem.
Vecie tramvaji bija viena no galvenajām pilsētas vizītkartēm un tie piesaistīja lielu tūristu skaitu. Kāpēc bija? Tāpēc, ka lielākā to daļa, pirms kāda laika, tika noņemta no regulārajiem maršrutiem. To vietā nāca modernie zemās grīdas tramvaji.
Retro aparāti (2…3 vienības) tika atstāti tikai speciālajā, tūristu maršrutā. Pārējie krāj putekļus depo un ik pa laikam nomaina pa maršrutu kursējošās mašīnas.
Arī citās Anglijas pilsētās ir sastopami retro tramvaji. Taču tie ir populāri ne tikai Miglainā Albionā.
Liels to skaits kursē ASV. Valstī darbojas aptuveni 50 tramvaju sistēmas (12 no tām – vēsturiskās), vairāk nekā 30 pilsētās.
Divi interesanti piemēri – Memfisa un Sanfrancisko.
Memfisā tramvaju sistēma parādījās salīdzinoši nesen. 1990. gadu sākumā varas iestādes nolēma vienu no ielām atvēlēt gājējiem un tramvajiem. Bet kolorītam iepirka dažas vecas mašīnas. Raksturīgi ir tas, ka daudzi aparāti tika atvesti no ārzemēm: gan no Eiropas, gan no Austrālijas.
Sanfrancisko vēsture ir līdzīga, jo arī te retro tramvaji ieguva regulāra transporta statusu 1990. gadu vidū. Pat vairāk: tie kalpoja par iemeslu visas infrastruktūras atjaunošanai.
Viss notika sekojoši. Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados tramvaju vietā nāca autobusi. Taču sliedes tika demontētas tikai daļēji. Pilsēta tā arī paliktu bez tramvajiem, ja nebūtu viena gadījuma.
1980. gadu pirmajā pusē tika iesākta gaisa tramvaju sistēmas rekonstrukcija. Lai tūristiem kompensētu iecienīto izklaidi, 1983. gada vasarā pilsētas vadība organizēja tramvaju festivālu: no depo tika izlaistas vecās mašīnas, kuras sāka kursēt pa pāri palikušām sliedēm.
Pasākums izrādījās veiksmīgs un tika turpināts vairākus gadus pēc kārtas. Tad pilsētas vadība nolēma, ka svētkiem ir jābūt katru dienu un no retro aparātiem izveidoja regulāras kustības sistēmu. Un tāpat kā gadījumā ar Memfisu daudzi tramvaji tika atvesti no citām pilsētām un valstīm.
Šodien Sanfrancisko pilsētā kursē vairāki desmiti 1914…1960. gadu ražojuma retro tramvaji. Katra mašīna ieguva krāsu, kura tai bija laikā, kad tā kursēja dzimtajā pilsētā.
Līnija, pa kuru tie kursē, ieguva nosaukumu F-line. Šodien sistēma ir kļuvusi par vienu no pilsētas vizītkartēm. Pat vairāk: tā kļuva tik populāra, ka izstūma autobusu maršrutu, kas mūsdienu ASV ir neticami.
Raugoties uz citu pilsētu pieredzi, rodas likumsakarīgs jautājums: kāpēc Rīgā ir tik mazs retro tramvaju skaits, un vai tas nekursē pārāk reti?
