Joki paliek joki, tomēr Žiguļiem, pareizāk sakot – Fiat 124, tiešām bija vecāks radniecīgs modelis, kurš savulaik mēģināja sastādīt konkurenci BMW, un savā ziņā kļuva par vienu Rolls-Royce modeli paraugu. Šis auto – Fiat 130.
Fiat 130 vēsture aizsākās 1963. gadā, kad itāļu koncerns nolēma nomainīt modeli 2300, kurš tika izstrādāts 1950. gadu otrajā pusē. Mērķis bija radīt luksusa automobili, kurš varētu atrasties augšējā cenu segmentā un konkurēt ar Mercedes-Benz un BMW. Mašīna savu debiju piedzīvoja Ženēvas autosalonā 1969. gadā, un saņēma labas atsauksmes no žurnālistiem un kritiķiem.
Skatoties uz automašīnu no šāda leņķa, to nav viegli uztvert kā Mercedes-Benz un BMW konkurentu. Ļoti atgādina VAZ-2103, kurš ir palicis lielāks.
Spidometrs un stūre – tādi paši kā VAZ-2101.
Sākotnēji auto tika komplektēts ar V-veida 6-cilundru 2.8 l, 160 z.s. dzinēju. Pēc restailinga 1971. gadā motora apjoms pieauga līdz 3.2 l, bet jauda – uz 175 z.s. Pārnesumu kārba – 3-pakāpju «automāts» Borg-Warner, bet 5-pakāpju «mehānika» ZF bija par atsevišķu samaksu pieejama opcija.
Priekšējais panelis vairāk nebijā kā Žigulim. Tomēr lukturīši – gan.
Automobilis bija aptuveni par 0.5 m garāks nekā Fiat 124 (VAZ-2101): garums – 4750 mm, platums – 1805 (bez spoguļiem), augstums – 1443 mm. Riteņu bāze – 2720 mm.
Salīdzinājumam, Fiat 124 (VAZ-2101) gabarīti: garums – 4073 mm, platums – 1611 mm, augstums – 1382 mm, bet riteņu bāze – 2424 mm.
Ar sedanu viss nebeidzās. 1971. gadā parādījās 2-durvju kupeja Fiat 130.
Spēkrata dizains tika izstrādāts ateljē Pininfarina. Savam laika periodam tas bija diezgan oriģināls.
Tas pats stils tika izmantots arī vēlāk, Pininfarina projektējot daudzas citas spilgtas automašīnas, piemēram, kupeju Rolls-Royce Camargue. Tas bija viens no dārgākajiem automobiļiem, britu kompānijas modeļu klāstā.
Kupeja Fiat 130 bija paredzēta kā konkurents tādam spēkratam kā, piemēram, BMW 3,0 CS.
BMW atsevišķās niansēs pat atpalika. Piemēram, interjera ziņā.
Fiat 130 tika piegādāts visiem Eiropas tirgiem, kā arī Austrāliju. Savam laikam, tas bija diezgan progresīvs automobilis, tomēr sastādīt nopietnu konkurenci Mercedes-Benz un BMW tam neizdevās. Pat kupeja, kura izskatījās diezgan spilgti, nebija īpaši pieprasīta: 6 gadu laikā tika uzbūvētas tikai 4491 mašīnas.
Kāds tam ir iemesls? Markas imidžs: Fiat bija iemantojis budžeta mazlitrāžas auto ražotāja reputāciju, tāpēc biznesa klases spēkrati zem šī Fiat zīmes izskatījās ne visai prestiži, neskatoties uz saviem plusiem. To var salīdzināt ar mūsdienu biznesa klases Dacia parādīšanos.
Starp citu, vai nebija domas par biznesa Fiat ražošanas nodošanu PSRS? Tāda doma bija. Gan itāļiem, gan VAZ inženieriem pret to nebija iebildumu. Tomēr idejai nebija izredžu, jo Padomju Savienībā jau tika ražota šīs klases mašīna – Volga GAZ-24. Jā, tā bija sliktāka, un jau uz ražošanas sākumu spēkrats bija morāli novecojis. Tomēr plānveida ekonomikas apstākļos tam nebija nozīmes. Sistēma darbojās, un neviens neko negribēja mainīt. Arī jēgu neredzēja.
Priekš kam ieguldīt lielus līdzekļus kaut kā jauna apgūšanai, ja vecais darbojas? Volga tika paredzēta nomenklatūras aparāta vajadzībām, takšiem u.t.t. Priekš šī spēkrata jau bija radīta infrastruktūra, un labāka auto parādīšanās izjauktu sistēmu. Tāpēc arī Fiat 130 izrādījās lieks: gan Eiropā, gan Austrālijā, gan PSRS. Bet žēl, jo mašīna bija laba.
