Šajā blogā bija posts par skuteriem, kuri ir izpildīti no aluminija un nerūsējošā tērauda. Bet tā ir sendienu stilizācija. Kādreiz no nerūsējošā tērauda patiešām mēģināja ražot transportlīdzekļu virsbūves. Bija tas vēl pagājušā gadsimta 30. gados.
Attēlā parādītais modelis – tas ir Ford Tudor Deluxe sedan. 1936. gadā reklāmas kampaņas ietvaros tika uzbūvēti seši šīs markas aparāti. Desmit gadu laikā tie piedalījās demonstrācijas braucienos pa visu ASV teritoriju. Katrs no spēkratiem veica ap 200 000 jūdzes. Ko reklamēja?
Reklamēja pašu materiālu – nerūsējošo tēraudu. Pie viena, dabiski, tika reklamēti arī minētie Ford modeļi.
Tas bija laiks, kad Ford kompānija aktīvi meklēja, ar ko lai aizstāaj parasto metālu, no kura tika ražotas auto virsbūves.
Ražotājs vēlējās atrast kaut ko izturīgāku, ilglaicīgāku un nepakļautu korozijai. Tajos laikos vēl centās ražot izturīgas un ilgi kalpojošas mašīnas, nevis vienreizējas kā tagad.
Nerūsējošais tērauds ražotājam šķita interesants variants. Tiesa gan, virsbūvju izgatavošanas procesā, kompānijas vadība nonāca pie secinājuma, ka šis metāls visdrīzāk nederēs.
Pirmkārt, pārāk dārgs, bet otrkārt, tas ir ļoti darbietilpīgs process.
Nerūsējošais tērauds patiesi ir izturīgāks nekā parastais metāls. Šī iemesla dēļ, virsbūvju ražošanas laikā, tika sabojātas štancēšanas iekārtas, kuras nav paredzētas tik stingram metālam.
Citiem vārdiem sakot, ekonomisko jēgu, automobiļu virsbūvju ražošanā no nerūsējošā tērauda, ražotājs nesaskatīja. Tomēr vienā aspektā Ford vadībai izrādījās taisnība: tādas virsbūves ilglaicība – abrīnojama.
Uz šodienu, no sešiem uzbūvētiem spēkratiem ir saglabājušies četri. Un, neskatoties uz gandrīz 80 gadu vecumu, automašīnu virsbūves izskatās gluži jaunas.
