Tirgus tendences un ekoloģiskās prasības noveda pie tā, ka praktiski visi izturīgie dzinēji ir palikuši pagātnē. Vieglo auto dzinējus, kuri bez kapitālā remonta spēj nokalpot miljonu km, mūsdienās praktiski neražo – tas nav rentabli. Šodien neveiksmīgi vai atklāti vienreizēji motori ir praktiski katra ražotāja gammā. Pat premium klase nav izņēmums. Dzīvs tam piemērs – Mercedes Benz.
Par vieniem no neveiksmīgiem koncerna dzinējiem tiek uzskatīti M272/M273, kuri parādījās 2004. gadā. 2.5 – 3.5 l, 201…316 z.s. motori bija diezgan progresīvi konstrukcijas ziņā: viengabala, alumīnija, alusila cilindru pārklājums, ar četriem vārstiem uz cilindru u.t.t. Šie dzinēji tika uzstādīti gandrīz uz visiem vieglajiem MB, no C līdz S klases, ieskaitot bezceļniekus.
Sākotnēji motori iepriecināja īpašniekus ar lielisko vilkmi un augsto ekonomiskumu. Bet pēc 40…60 tūkst. km, negaidīti parādījās problēmas ar GSM ķēdes izstiepšanos un vibrācijām. Atvēršana parādīja balansa vārpstas nodilušo zvaigznīti un stipru ķēžu izstiepšanos. Lai nomainītu balansa vārpstu ar zvaigzni, nepieciešams noņemt dzinēju, bet reizēm aplaužamos ķēdes nomierinātājus nebija iespējas nomainīt bez bloka galvas noņemšanas. Faktiski, reglamenta darbi prasīja pilnu motora pārmontēšanu, ar noņemšanu.
Īpaši nepatīkami tas bija tiem braucējiem, kuru spēkrata nobraukums bija zem 50 tūkst. km. Laika gaitā radušās problēmas ar ieplūdes kolektoru, tekošo eļļas radioatoru un aizķepušo kartera ventilācijas sistēmu uz šī fona izskatījās nenopietni.
Ne tik bieža, bet lielāka bija virzuļu grupas ieplēsumu problēma, it īpaši uz 3.5 l motoriem vai lielā V8 – M273. Šajā gadījumā, remonts – ļoti dārgs. Tas tiek izpildīts ar visa cilindru bloka maiņu kopā ar virzuļu grupu un kloķvārpstu vai čaulošanu, ar atkāpi no rūpnīcas normām.
Laika gaitā problēmas tika novērstas, ķēde sāka kalpot ilgāk, bet balansa vārpstas mainīja atsaukšanas kampaņas laikā vēl 2008. – 2009. gadā. Tomēr problemātiskā dzinēja slavu agregāts bija ieguvis, ievērojami sabojājot priekšstatu par marku.
Bet kādreiz par MB dzinējiem klīda leģendas: sak, miljons km – nav robeža. Jā, tā bija. Piemēram, viens no visveiksmīgākajiem kompānijas dzinējiem – OM602.
Piecu clilindru, ar diviem vārstiem uz cilindru un Bosch mehānisko augstspiediena degvielas sūkni, OM602 dzinēju saime, ir priekšā visiem pēc noskrējieniem, izturības pret dzīves grūtībām un gaitā palikušo mašīnu skaita ar tiem. Šie dīzeļi tika ražoti 1985. – 2002. gadam – 18 gadus.
Ne paši jaudīgākie, 90 – 130 z.s., tie izcēlās tieši ar izturīgumu un ekonomiskumu. Šai saimei bija gana cienīgi senči – OM617 (1974…1991) paaudze, un daudz-maz cienīgi pēcteči – OM612 un OM647.
OM602 motorus var sastapt uz Mercedes W124, W201 (MB190) virsbūvē, uz G-class bezceļniekiem, uz T1 furgoniem un Sprinter. Un pat uz vēlākiem W210. Daudzu eksemplāru noskrējieni pārsniedz 500 tūkst. km, bet rekordi – virs diviem miljoniem.
Bet, ja motoram arī bija nepieciešams kapitālais remonts, ievērojamā vecuma dēļ, tad tā izmaksas – nesalīdzināmi zemākas par mūsdienu dzinēju atjaunošanu. Viena Rīgas servisa mehāniķiem atmiņā ir gadījums, kad pie viņiem atbrauca pensionārs ar Mercedes-Benz W124, kura noskrējiens bija ievērojami virs 500 tūkst. km.
Vecais dīzelis darbojās nelīdzeni, ar klauvējieniem. Bet darbojās. Un pat bija iedarbināms ziemā. Īpašnieks palūdza veikt agregāta kapitālo remontu. Dzinējs tika pārmontēts un tas izmaksāja pieņemamu summu – zem 800 Eiro. Kad īpašniekam pavaicāja par to, kāpēc viņs nevēlās iegādāties jaunu spēkratu, viņš iesmējās un atbildēja, ka nav vajadzības. Sak, šis pats – kopts, nav sarūsējis, bet ar pārmontētu motoru tas vēl daudzus jaunus pārdzīvos. Un, laikam, pensionārs nebija tālu no patiesības.
