Labā atmiņā ir fakts, ka pirms neilga laika Mercedes-Benz, ierobežotā tirāžā, izlaida G63 AMG 6×6 – pikapu uz Geländewagen šasijas. Jaunums tika plaši izreklamēts, un spēkrati, kuru cena bija ap 500 tūkst. EUR, tika izķerti kā karsti pīrādziņi. Tomēr, kā zināms, viss jaunais – tas ir labi aizmirstais vecais. Leģendārā bezceļnieka 6-riteņu versijas tika ražotas jau 1980. gados.
Par pionieri 6-riteņu Mercedes-Benz G-Class radīšanā tiek uzskatīts francūzis Kristiāns Leotārs. Pagājušā gadsimta 80. gados, viņš savā darbnīcā nelielām partijām radīja unikālas 6-riteņu Geländewagen versijas, visdažādākās variācijās.
Turklāt piedziņa varēja būt gan pilnā – 6×6, gan tikai uz aizmugurējo riteņu pāri – 6×4.
Vispār, pastāv divi 4×4 transmisijas pārveidošanas par 6×6 varianti. Pirmais saucās «caurais tilts». Kardāna vārpsta no sadales kārbas tiek virzīta uz vidējo tiltu un it kā iziet tam cauri – no šī vidējā tilta uz trešo tiltu iet vēl viens īss kardāns. Tieši pēc šādas shēmas bija uzbūvēta Leotāra Geländewagen transmisija.
Otrs 6×6 transmisijas variants ir sarežģītāks. No pārveidotās sadales kārbas iziet uzreiz divi kardāni. Viens no tiem griež otrā (vidējā) tilta riteņus, bet cits, ejot vidējam tiltam pa virspusi, griež trešā tilta riteņus. Šāda pilnpiedziņas sistēma ir izturīgāka. Piemēram, salūztot vienam no aizmugurējiem tiltiem, pāri palikušais otrais tilts turpina darboties, atšķirībā no pirmā varianta transmisijas.
Leotāra mašīnas ugunskristības notika Parīzes-Dakāras rallijreidā: 1981…1986. gadam tās piedalījās maratonā praktiski standarta veidā, un ar cieņu izturēja pārbaudījumus.
Kā papildus piārs bija pikantās fotosesijas Dakāras smiltīs.
Izņemot Mercedes-Benz G-Class, Leotārs būvēja arī Range-Rover, Peugeot P4 (licencētais Geländewagen analogs, priekš Francijas armijas) un pat Renault 5 mazlitrāžas auto 6-riteņu versijas.
Visu Kristiāna Leotāra darbu iezīme bija vienkāršība un maksimāla funkcionalitāte: mašīnas tika radītas braukšanai pa smagiem bezceļiem, bez īpašām ekstrām. Izņemot papildus riteņu pāri, ārēji spēkrati praktiski neatšķīrās no vienkāršiem G-Class W460, un tika uzskatīti par diezgan utilitāru tehniku, ar minimālu komforta līmeni. Starp citu, G63 AMG 6×6 rūpnīcas varianta radīšanas laikā, vācieši aktīvi izmantoja talantīgā francūža idejas un izstrādes.
Pavisam no citas operas – vācu tūninga ateljē Schulz darbi. Uzņēmuma popularitātes augstākais punkts tika sasniegts 1980. gadu beigās – 1990. gadu sākumā. Kompānijas pamatprofils – Mercedes-Benz automobiļu pārveidošana.
Tika realizēti vispārdrošākie pasūtītāju sapņi. Spilgts piemērs – 5.6 m garais Geländewagen 6×6 kabriolets, ar 5.0 l kompresoru dzinēju (325 z.s.), kuru pasūtīja kāda persona no Tuviem austrumiem.
Austrumos spēkrats daudziem iepatikās, un sekoja citi pasūtījumi. Interesanti, ka lielizmēra mīkstajam jumtam pat bija elektropiedziņa.
Daudzi šādi kabrioleti bija paredzēti vanagu medībām, tāpēc salona centrā tika uzstādīts tronis ar hidraulisko piedziņu.
Izņemot vaļējo variantu, tika uzbūvētas vairākas analogas mašīnas, ar slēgto universāļa tipa virsbūvi, tikai ar augsto jumtu. Salona apdare tika izpildīta pēc tā laika modes: dabīgā āda, koks, dārga audio un video aparatūra, telefons, divi kondicionieri, mini bārs un daudz kas cits. Šādu pārbūvju cena bija aptuveni 300 tūkst. tā laika vācu marku.
Interesanti ir tas, ka daudzi, pirms 20…30 gadiem radītie 6-riteņu Geländewagen, arī šodien ir dzīvi, braukā pa ceļiem, bet daži no tiem tiek arī pārdoti.
Visi jaunie G63 AMG 6×6 ir izpārdoti, bet ļoti gribas 6-riteņu Geländewagen? Var pievērst uzmanību iepriekš minētiem spēkratiem. Grabažas? Nekādā gadījumā. Mašīna, kura kopš dzimšanas brīža ir klasika, nekad nekļūs par grabažu.
