Šodien padomju laiku tehnika daudziem vidēja un vecāka gadagājuma cilvēkiem rada nostaļģiskas jūtas. Ne jau tāpēc, ka padomju auto bija tik labi, bet gan tāpēc, ka tās ir mašīnas no laikiem, kad mēs bijām jaunāki. Ne tik sen te tika stāstīts par Ikarusiem ASV un Kanādā, un lūk vēl viens interesants padomju tehnikas eksporta uz Rietumiem stāsts.
1990. gadu sākumā pirmajos video salonos tika rādīta Kanādas šausmene Deadly Eyes. Pēc šodienas mērauklas, filma – diezgan viduvēja. Kaut gan tiem laikiem un postpadomju skatītājiem, tā laikam nebija slikta. Bet interesants ir nevis pats šis fakts, bet gan tas, ka filmā pazib VAZ-2106. Zemāk – daži filmas kadri.
No kurienes ņēmās VAZ Kanādas filmā? Viss ir izskaidrojams vienkārši: 1977. gadā tika parakstīts piecu gadu līgums par Lada mašīnu importu uz Kanādu. Nākošā gada maijā pāri okeānam tika sūtīta pirmā «sestā» žiguļa kanādiešu modifikācija – VAZ-21061-37. Ārēji šī versija atšķīrās ar oriģināla dizaina masīviem enerģiju slāpējošiem buferiem, kuros bija iebūvēti lukturīši. Šīs izmaiņas bija veiktas saskaņā ar drošības prasībām, kuras darbojās Ziemeļamerikā.
Buferis izmainījās ne tikai ārēji. Atbilstoši Kanādas prasībām, tas kļuva energoietilpīgs: tas netika uzstādīts cieti, bet gan uz stiprināajumiem ar hidrobuferiem.
Tika pastiprināta arī virsbūves konstrukcija. Foto zemāk – vienkāršās Lada-2106 kraš tests.
Bet, lūk, Ladas ar pastiprināto virsbūvi un drošības sijām durvīs kraš tests. Testa apstākļi – aptuveni līdzīgi, bet starpību var redzēt neapbruņotu aci.
Ziemeļamerikas drošības normatīvi izskaidro arī citas atšķirības: lukturīši bija pilnīgi oranži, bet aizmugurēro lukturu pagrieziena rādītāju sekcija – sarkana. Atstarotajos uz auto aizmugurējiem spārniem bija iebūvētas speciālas spuldzītes. Kopā ar pagrieziena rādītājiem uz priekšējiem spārniem, tie pildīja sānu gabarītuguņu funkciju, ieslēdzoties tuvai gaismai.
Spēkrata salonā uz torpedo, pa kreisi no pulksteņa, parādījās tablo, kurš signalizēja par nepiesprādzētām drošības siksnām. Ar šo tablo bija savietots tīkla tablo «Check Engine», jo tādas mašīnas bija aprīkotas ar toksiskuma samazināšanas sistēmu, izmantojot katalītisko neitralizatoru un adsroberu.
Bez tā, tika ieviestas izmaiņas bremžu sistēmā, kuras vēlāk bija realizētas uz vēlākiem Lada modeļiem. Starp citu, šodien VAZ-21061-37 – diezgan liela vērtība priekš rietumu kolekcionāriem un vienkārši VAZ klasisko auto cienītājiem kā visretākais spēkrats no visas VAZ-2106 līnijas.
Automobiļi no PSRS uz Kanādu tika nogādāti pa jūru. Kuģi nāca uz Dortmutas ostu Nova Skotijā un no turienes tie tika izvadāti pa kompāniijas «Lada Cars of Canada» dīleru centriem.
Pirmajā gadā izdevās pārdot ap 1 000 spēkratu. 1979. gadā jau bija realizēti 5 649 spēkrati. Uz 1981. gadu pārdošanas apjomi pieauga līdz 12 900 vienībām. Rezultāti tika atzīti par gana veiksmīgiem, bet paši kanādieši labprāt pirka neredzētos pirms tam padomju auto. Viss ir likumsakarīgi: tolaik Kanādas tirgū Lada – vislētākais automobilis un turklāt ne tas sliktākais.
Pamatkonkurenti bija Čehoslovākijas Škoda un rumāņu Dacia. Kanādas teritorijā darbojās 43 dīleru centri, kuri pārdeva vidēji 1 000 spēkratus mēnesī.
Dīleru centrs Kanādā.
Papildus opciju skaits padomju mašīnai bija pavisam neliels – varēja papildus pasūtīt ādas aptinumu stūrei, koka vai ar ādu apvilktu PK rokturi, AM/FM radio, lietos diskus un paklājiņus. Uz mašīnu tika dota rūpnīcas garantija: 12 mēneši vai 20 tūkst. km – kas iestāsies ātrāk.
Lada Samara stāvvietā pie dīleru centra Kanādā.
Kanādieši uzskatīja, ka PSRS, viņu tirgus iekarošanai, apzināti tirgo automobiļus zem pašizmaksas un sauca to par lielāko dempingu visas valsts vēsturē. Tas patiešām bija tā. PSRS ļoti bija nepieciešama konvertējamā valūta un dempings bija vienīgais veids, ka panākt lielu noietu absolūti jaunā tirgū, uz augstās konkurences fona.
Drukātajā reklāmā īpaši tika izcelts padomju auto virsbūves metāla biezums un teikts par tā augstām pretrūsas īpašībām.
1979. gadā, novērtējot padomju auto pārdošanas panākumus kaimiņos esošā Kanādā, ASV kompānija Satra Industrial corp. no Ņujorkas nolēma sākt Lada markas mašīnu tirdzniecību Amerikā. Tomēr šiem plāniem nebija lemts piepildīties: 1979. gada decembrī padomju karavīri iegāja Afganistānā un ASV Kongress bloķē tirdzniecības attiecības ar PSRS. Turklāt, amerikāņi pat gribot nevarēja iegādāties Lada blakus esošajā Kanādā un atvest to uz ASV: automobilis neatbilda tā laika amerikāņu izplūdes normām.
Kara dēļ Afganistānā Lada kanādiešu īpašniekiem arī reizēm radās problēmas – dažus atteicās apkalpot DUSos, bet viens vietējais uzņēmējs pat liedza atstāt padomju automobiļus stāvvietā pie viņa kompānijas ofisa.
Tomēr neskatoties ne uz ko pārdošana Kanādā turpinājās ar nesliktiem rezultātiem. Vēlāk automobiļu līnija tika papildināta ar modeļiem Lada Signet (VAZ-2105, -2107), Lada Signet wagon (VAZ-2104) un bezceļnieku Lada Niva (Cossack), kurš arī ļoti veiksmīgi tika pārdota. 1990. gadā klāt nāca Lada Samara.
1990. gadu sākumā Lada auto tomēr sāka iekļūt ASV tirgū – kaut kā tos ieveda privātie īpašnieki. Visvairāk šīs markas mašīna tika pārdota Sietlā, Vašingtonas štatā, kurš atrodas pie Kanādas robežas.
Lada Samara, Sietla, Vašingtonas štats.
Lada Cossack, tur pat.
Lūk, vēl dažas bildes. Lada Sputņik, Kvebeka, Kanāda.
Lada Cossack, Manitoba, Kanāda.
Lada Niva, Kalgari, Kanāda.
Lada Samara, Ontario, Kanāda.
Lada Signet wagon, Manitoba, Kanāda.
Lada Signet, Britu Kolumbija, Kanāda.
Lada no vienas Kanādas kinostudijas stāvvietas.
Tur pat.
Kanādas strītreisers.
Lada pārdošana Kanādā tika izbeigta 1997. gadā, dēļ stiprās konkurences no korejiešu autoražotāju puses. Kā arī dēļ uz to brīdi novecojušas Krievijas automobiļu konstrukcijas.
Tomēr šodien uz Kanādas ceļiem vēl var sastapt Padomju / Krievijas autoražošanas produkciju. Kaut gan biežāk tā ir sastopami izgāztuvēs.
