Te reiz tika stāstīts par kompaktiem soļojošiem ekskavatoriem. Tehnika – noderīga un bez šaubām – interesanta. Bet, lūk, vēl viens interesantas tehnikas piemērs. Un uzreiz jautājums: vai ekskavators spēj peldēt? Ja vajag – spēj.
Tamlīdzīga tehnika tiek izmantota specifisku darbu veikšanai. Piemēram:
- Ūdens ceļu un krasta līniju apkalpošana / attīrīšana;
- Upes deltas un ūdens ceļu padziļināšana;
- Aizsardzība pret plūdiem un plūdu regulēšanas pasākumi;
- Cīņa ar eroziju;
- Būvniecība purvainā vidē.
Tas nozīmē, ka nepieciešama nopietna caurejamība un tāda ir. Tādi ekskavatori tiek uzskatīti par purvu gājējiem un tiešām spēj peldēt. Pateicoties kam? Pateicoties kāpurķēdēm kuras veido pontonus. Pareizāk un vienkāršāk sakot, kāpurķēdes uz uzvilktas uz pontoniem, bet griežoties rada grābšanās efektu.
Kāpurķēžu platums var pārsniegt pusotra metrus. Tas nav nejauši: jo lielāks ir saskares ar virsmu laukums – jo mazāks ir spiediens uz grunti. Kopā ar peldspējas tvertnēm, tas vēl vairāk palielina caurejaamību. Turklāt, tas ļauj nebojāt virsējo augsnes slāni.
Potnona augstums – dažreiz virs diviem metriem, garums – atsevišķiem modeļiem gandrīz desmit metrus. Un atkal viss ir izskaidrojams. Tik lielas peldspējas tvertnes ir nepieciešamas tāpēc, ka ekskavatora masa var sasniegt 15…25 tonnas.
Klīrenss peldošam ekskavatoram var sasniegt 0,7…1.5 metrus, atkarībā no modeļa.
Vai var gadīties, ka peldošam ekskavatoram var nepietikt caurejamības? Var. Piemēram, nesanāk tikt augšā stāvā un slidenā krasā. Ko iesākt? Pagriezties ar mugurpusi un atgrūzties ar kausu.
Starp citu, lūk, diezgan kompakts ekskavators. Garums – ap 9 metri, augstums – 3.3 metri. Svars – 15 tonnas. Turklāt īpatnējais spiediens uz grunti ir tikai 110 g / cm².
Dīzelis ir no tiem, kurus pieņemts dēvēt par lēngaitas: apjoms – 3.3 l, jauda – tikai 55 z.s., toties griezes moments – virs 2 000 Ņm. Turklāt, resurss un izturības rezerve – vairāk nekā pietiekoši.
Šis attēls ļauj saprast lielāku modeļu patiesos gabarītus.
Maksā tāda tehnika arī pietiekoši: atsevišķu ekskavatoru cena var pāsniegt 200…300 tūkst. Eiro. It kā – nav lēti. Taču, ja ņem vērā izpildāmo darbu sarežģītības pakāpi, tad izrādīsies, ka cena ir pamatota.
Vai ir informācija par šādas tehnikas pieejamību Latvijā?