Stimuls ieslēgt domāšanu pie stūres

Stimuls ieslēgt domāšanu pie stūres

Jeb kāpēc mūs cenšās atradināt no tā

 

Par mazām avārijām Jūs diezgan trāpīgi uzrakstījāt –

http://www.car-use.lv/raksti.htm#14.

Zinu šo vietu. Man tur Saulkrastos vasarnīca, bieži tur braukāju. Jums ir taisnība – tādu vietu pie mums netrūkst. Attēls ir no Jūsu mājas lapas. Vienkārši gribu, lai visi redzētu.

 

Vispār, priekš kam tik daudz zīmes? Nav labi tā runāt, taču vai nu mūs, vadītājus, pavisam par muļķiem uzskata, vai nu kāds atmazgā labu naudu ar zīmju uzstādīšanu un citām «rūpēm par drošību». Gribu izteikt savu viedokli, jau sakrājās. Var būt, man nebūs taisnība, taču – tas ir mans viedoklis un man ir tiesības uz to.

 

Bez šaubām, ka noteikti noteikumi ir nepieciešami, bet dažādi disciplinārie pasākumi – tas laikam ir lieliski. Taču, ja cilvēks ir normāls, tad viņam nav jāskaidro vienu un to pašu desmit reizes. Viņš pats saprot, ka nevajaga braukt uz sarkano gaismu, nevajaga rupjam būt, jāpalaiž kājāmgājēji u.t.t. Tie pat nav likumi, bet gan laipnības un veselā saprāta normas. Šodien es palaidīšu uz gājēju pāreja kādu veccmāmiņu, citu dienu kāds palaidīs manu.

 

 

Galvenais nav tas. Galvenais jautājums ir lūk kur: kāpēc vieni vadītāji ne vienmēr ievēro CSN, reizēm vispār tos neievēro, bet braukā bez avārijām, bet citi it kā ievēro, bet tik un tā iekļūst negadījumos uz ceļa?

 

Var būt tāpēc, ka vieni cenšās ieslēgt galvu un paredzēt situāciju uz priekšu? Es saprotu, ka neviens no nekā nav pasargāts. Saprotu. Ir tāds ļauns joks, ka dzīve – nelaimes gadījumu un pārsteigumu pilna. Tomēr, ja prognozēt ne tikai savu, bet arī citu cilvēku rīcību, tad iespēja izvairīties no CSN pieaug. No zīmju, depresīvu plakātu un iezīmējuma mazs kas ir atkarīgs.

 

 

Ja cilvēks daudz-maz ir radis domāt uz priekšu, būt uzmanīgs, nebūt rupjšs un ieslēgt galvu – tad ar viņu jebkurā gadījumā viss būs kārtībā. Pie stūres citiem auto – vienkārši ļaudis. Visiem ir savas problēmas: viens ir noguris, un tāpēc dusmīgs, cits atkal steidzas, trešais ir vienkārši nekauņa. Bet tie visi ir cilvēki, un viņi ir tādi, kādi ir. Izmainīt viņus ir nereāli. Un, ja to saprast un pieņemt, tad dzīve kļūs vieglāka.

 

Es neesmu sludinātājs, bet gan vienkāršs cilvēks. Smiesiieties, bet daļēji esmu anarhists. Taču es negribu iekļūt avārijās, un tāpēc cenšos ne tikai atbildēt par savu rīcību, bet arī paredzēt citu rīcību.

 

Atzīstos, pats reizēm arī taisu nepatikšanas (gadās, ka ļoti nogurstu un braucu autopilotā). Taču, kā rāda prakse, vairums vadītāju uz mūsu ceļiem ir gana normāli, adekvāti cilvēki. Uzmanīgi un nav dusmīgi. Un pateicoties arī tam ir izdevies izvairīties no dažām avārijām. Pāris reizes mani ir laicīgi pamanījuši un palaiduši.

 

 

Kā man šķiet, tad, ja pa ceļiem brauc normāli cilvēki, tad visus noteikumus no biezas grāmatas var ietilpināt dažās teksta lapās. Un daži zīmju simti arī ir lieki. Starp citu, Jūs pareizi atzīmējāt, ka ASV ir tikai 16 obligātās ceļa zīmes. Mani paziņas tur bija un apstiprina to. Un nekas traks, amerikāņi kaut kā braukā.

http://www.car-use.lv/12/12_usa-roads_1936098_LAT.htm

 

 

Bet, ja cilvēks nav pieradis domāt un atbildēt par savu rīcību, tad viņam var pa visu ceļu izlikt zīmes, sazīmēt, ieviest totālu ātruma ierobežojumu 20 km/h un aiz katra krūma uzlikt policistu, bet tas nelīdzēs, un savas nepatikšanas viņš atradīs.

 

Un mēs esam labs piemērs tam: it kā viss ir diezgan civilizēti, par rūpēm par drošību runā pilnā balsī. Plakātus uz ceļiem liek – nedzer pie stūres, par āzi pārvērtīsies! Bet tiem, kuri nesaprata, vēl desmitus tādu plakātu kustības ceļā un totālas policijas kontroles no rītiem. Nepārsniedz ātrumu! Tas ir bīstami(kompānija Prāts/Neprāts). Paldies, ka atgādinājāt! Mēs taču visi esam hroniskie debīliķi, kuri cieš no amnēzijas. Ja mums katras desmit minūtes par visu neatgādināsi, mēs neatcerēsimies.

 

Starp citu, nebūtu slikti izvērst vēl vienu kompāniju (vajaga tak naudu norakstīt). Par ko? Piemēram, par ceļu tīrību. Piedzīt zinātnisko bāzi un galma rakstvežiem likt uzrakstīt dažus rakstus par to, ka kāds kaut kur pačurāja uz braucamo daļu. Izreklamēt, tautu uzskrūvēt, pacelt sabiedriskās domas vilni. Pie mums to viegli izdarīt.

 

Bet pēc tam – uz katra stūra izlikt plakātus par to, ka kārtot savas dabiskās vajadzības uz braucamo daļu – tas ir slikti, un tam ir tualetes. Un tur var pievienot to, ka pirms tualetē kārtot savas vajadzības, ir nepieciešams novilkt bikses. Savādāk, mēs, idioti, nezinam.

 

Jūs teiksiet, ka es pārspīlēju? Iespējams. Tikai tad atbildiet, lūdzu, uz dažiem jautājumiem. Kaut vai tikai paši sev:

 

1. Ja Jums (personiski) nepateikt, ka, piemēram, ka nevajaga nēsāties uz pilnu gāzi grīdā pa ledu, Jūs nēsāsieties? Bet Jūsu paziņas?

 

2. Kā Jūs personiski domājat, kam labāk tērēt naudu (kuru jūs maksājat nodokļos): plakātiem, kuri pēc katriem 100 m peroniski Jums atgādina, ka kārtot dabiskās vajadzības pie stūres 100 km/h ātrumā – tas ir bīstami, vai, teiksim, slimnīcu remontam?

 

3. Kāpēc rūpju par drošību pasākumu ir arvien vairāk, ātruma ierobežojumu – arvien vairāk, policijas kontrole – arvien ciešāka (kaut vai histērija Līgo svētkos), bet negadījumi uz ceļa tik un tā notiek?

 

Nu, – jūs teiksiet, – idiotu ir gana. Tas tiek darīts idiotiem.

Un atkal jums daļēji būs taisnība.

Tikai nianse ir tāda, ka idiotiem nekas nelīdzēs.

Var būt, vajaga nevis plakātus karināt, bet pieiet jautājumam pamatīgāk, kompleksi?

Var būt, ir vērts mēģināt darīt tā, lai no cilvēkiem neaugtu idioti?

 

Drošības jautājumu kompānijas, apmācības autoskolā un CSN zubrīšana – tas ir nekas vairāk kā vien dresēšana. Iemaņu kalšana. Kad dresēts suns stājās uz aizmugurējām ķepām, tā nedomā par to, kāpēc viņa to dara. Pavēlēja apstāties, apstājās.

 

 

Nevienu neapvainojot, mēģināšu pārformulēt domu. Pie mums, un ne tikai pie mums, bet arī Rietumos, Krievijā/NVS, nenodarbojas ar audzināšanu. Jauno vadītāju biedē, dresē, nevis audzina. To un to darīt nedrīkst – policija noštrāfēs. Un to arī nedrīkst. Arī kruķi noķers un izjās. Nedrīkst nevis tāpēc, ka tas nav droši un var citiem radīt diskomfortu, bet gan tāpēc, ka par to vienkārši izjās. Rezultātā – likumsakarīgs protests: ja jūs tā, tad es par spīti.

 

Citiem vārdiem sakot, lieta nav vadītāaju sagatavošanā. Pie mums (un arī ne tikai pie mums, bet daudz kur), bieži vien nemāca domāt. No bērnības. Globāli. Vienkārši dresē «Palvova sunīšus». Izstrādā refleksu. Un arī tas, diemžēl, tiek izstrādāts ne visai labi.

 

Rezultāts? Palasiet avāriju statistiku.

 

Starp citu, te rodas ne visai laba doma: gribi kaut ko popularizēt, tad aizliedz to. Bara vadīšanas klasika. Taču tas ir atsevišķs temats un, ja nebūs slinkums, mēģināšu uzrakstīt.

 

Labi, bet ko darīt?

 

Varianti ir vairāki. Var dubultot ceļa zīmju skaitu, trīskāršot policistu skaitu uz vienu iedzīvotāju, ieviest totālu ātruma ierobežojumu 30 km/h, kā Londonā (starp citu, Anglijā – vairāk nekā 11 000 000 video novērošanas kameru, no tām 3 000 000 seko ceļiem, ja es nejaucu ciparu). Līdzēs? Skatoties kam. «Apgūt» pāris miliardus eiro – viennozīmīgi. Pilnībā izsl;egt avārijas uzz ceļa? Neesmu drošs. Londonā, starp citu, avārijas nez kāpēc notiek, neskatoties uz to, ka viņu likumi ir stingrāki nekā pie mums.

 

 

Bet var būt ir vērts mēģināt iemācīt cilvēkus domāt? Paļauties nevis uz zīmēm, luksoforiem, bet uz sevi? Piemēram, Vācijas pilsētā Bomte jau vairākus gadus veiksmīgi tiek realizēts eksperiments, kura ietvaros pilsētā tika noņemtas visas ceļa zīmes un luksofori.

 

Tā vietā tika ieviesti tikai divi obligāti CSN noteikumi: censties nepārkāpt noteikto pilsētā ātruma režīmu un stingri pieturēties noteikumam «šķērslis pa labi».

 

Rezultātš pārspēja visas gaidības. Ja līdz tam pilsētā ar iedzīvotāju skaitu 13 miljoni, ik nedēļu notika vismaz viens nopietns negadījums uz ceļa, tad ar eksperimenta sākumu negadījumu skaits sāka strauji sarukt. Un tas nav pirmais tāds eksperiments: tas tika praktizzēts gan Anglijā, gan Holandē.

 

 

Bet vienā Etiopijas pilsētā ir vieta, kura tiek dēvēta par visneregulējamāko krustojumu pasaulē (sk. foto un video). Kā viņi tur braukā, uz pirmo acu skatienu nevar saprast, bet patiesībā, viss ir vienkārši: viņi ir ļoti uzmanīgi un aprēķina situāciju uz priekšu. Jo, ja neaprēķināsi, par sekām maksāsi gana dārgi. Tā nav Eiropa, ar visiem humānismiem, OCTA, KASKO u.t.t. Tā ir skarbā Etiopija. Savārīji ziepes – atbildēsi.

 

Tā ir pilsēta Etiopijā un viens no visneregulējamākiem krustojumiem pasaulē. Un kaut kā braukā?

 

Bet, lūk, vēl viens piemērs: krustojums Indijas pilsētā. Ne zīmju, ne luksoforu. Kustība – traka. Atgādina skudru pūzni. Kā viņi viens ar citu nesaskrienas? Vienkārši: katrs no viņiem ir maksimāli uzmanīgs un domā ne tikai par sevi, bet arī par citiem. Palaid tādu vadītāju uz mūsu ceļiem, viņš lieliski tiks galā. Bet, kas būs, ja otrādi? Iespējams, ka ne uzreiz iekļūs avārijā. Ja cilvēks – adekvāts un domājošs, bet tādu, par laimi, ir vairums, tad viņs pārslēgsies. Viņš ieslēgs galvu maksimālās produktivitātes režīmā un sāks domāt un bruakāt kā vietējie. Vienkārši, ja cilvēks negrib iekļūt avārijā, cits nekas neatliek.

 

Es nesaku, ka pie mums jādara tas pats. Katram ir savs ceļš. Bet, ja citiem sanāk, kāpēc tad pie mums nav iespējams?

 

Kaut gan, laikam tomēr nevajaga. Labāk, lai paliek kā ir. Priekš kam mācīt mums domāšanu? Par mums taču viss ir izdomāts. Mūsu uzdevums – strādāt un maksāt nodokļus. Pelnīt kārtējo kompāniju par CS drošību izvēršanai un citām ļoti vajadzīgām lietām.

 

Bet, var būt, tomēr, mēģināt sākt nevis dzenāt, bet audzināt? Var būt, mēs tomēr vēel neesam aizmirsuši kā ieslēgt domāšanu bez ikminūtes atgādinājumiem vāja prāta cilvēkiem? Vai jau kāds ir izlēmis, ka mēs pavisam bezcerīgi esam?