Šodien pastāv vairāki motoreļļu veidi, taču kādreiz šis produkts bija universāls visiem transportlīdzekļu tipiem, ieskaitot traktorus un aviāciju.
Teiksiet, ka tas nav iespējams? Pietiek paskatīties uz vecajām eļļas kannām.
Pat viskozitāte ne vienmēr tika norādīta. Tā laika motoriem tas nebija īpaši svarīgs parametrs.
Tikai tad, kad SAE popularizēja tematu, šis rādītājs parādījās uz dažu eļļas ražotāju kannām. Un tie, kuri to darīja, izmantoja šo parametru vairāk marketinga nolūkā.
Dzīve gāja uz priekšu, marketings kļuva spēcīgāks. Uz eļļas sāka norādīt nobraucienu.
Konkurenti nolēma, ka viņi nav ne ar ko sliktāki.
Bet daži – pat labāki: eļļa veiks par 500 jūdzēm vairāk.
Atnāca Forda marketologs un pārspēja visus.
Starp citu, bieži tiek runāts par to, ka arī šodien dzinējos drīkst liet praktiski jebkuru eļļu un ražotāju pielaides nav nekas vairāk kā mārketings. Vai tā ir taisnība?
Uz šo jautājumu vislabāko atbildi sniegs fakti. Piemēram, Honda 2.4 l dzinējā, kurš tika uzstādīts CR-V trešās paaudzes modelim (2006…2011), GSM ķēdes resurss, pie nosacījuma, ka tiek izmantota ražotāja ieteiktā eļļa – pielīdzināms motora resursam. Ja liet citu eļļu, tad ir iespēja, ka ķēde izstiepsies pirms 100 tūks. km robežas sasniegšanas.
Bet, lūk, kas notika ar populāro VW 2.5 TDI dzinēju. Tā ir izplatīta problēma, kura radās neatbilstošas eļļas izmantošanas rezultātā.
Jā, pirms 100 gadiem vienu un to pašu eļļu varēja liet gan mašīnas, gan traktora dzinējā. Mūsdienu motori, konstrukcijas ziņā, tomēr atšķiras. Kā ar marketingu? Bez šaubām, ka tas ir jebkurā biznesā. Tomēr, kā rāda prakse, šodien patstāvīgi veikt eksperimentus un neizmantot ražotāja ieteikto eļļu nav ieteicams. Dārgāk iznāks.
