Mēs visi zinām, ka koki no gaisa uzsūc kaitīgās vielas, to skaitā – automobiļu izplūde gāzes. Bet ko tieši un kādā daudzumā tie uzsūc?
Pirmkārt, koki uzsūc tvana gāzi (CO). Visi zemeslodes augu valsts gada laikā uzsūc 300 miljonus tvana gāzes tonnu. Vislabāk to dara kļava. Kādā veidā augi šo gāzi uzsūc? Tie iekļauj to savā metabolisma procesā, turklāt dara to gan gaismā, gan tumsā.
Augi spēj uzsūkt arī citas kaitīgās vielas: slāpekļa oksīdu (NOx), amonjaku, svinu, sērūdeņradi un hloru. Piemēram, kastanis, liepa un apse uzsūc aptuveni 40 mg svina uz 1 kg lapu.
Vislabāk hloru uzsūc ieva, apse un osis. Vidējs koks veģetācijas periodā (kad tam ir lapas) spēj pārstrādāt līdz 250 mg hloru.
Vienkārši sakot, pārstrādes procesā visas iepriekšminētās vielas sadalās nekaitīgos komponentos. Tāpēc ne velti saka, ka pilsētās, it īpaši tajās, kurās ir liels automobiļu un rūpnīcu skaits, jābūt daudz kokiem. Pretējā gadījumā, ne Euro 6 ekoloģiskās normas, ne sodrēju filtri vai citas ierīces nepalīdzēs.
