ZAZ-965 ražošana sākās Zaporožjes pilsētas rūpnīcā 1960. gadā, taču tā radīšanas procesā tika izskatīta vesela prototipu sērija. Turklāt daži no tiem nebija ne tuvu līdzīgi tam «kuprainajam Zapiņam», kuru mēs zinām.
Viens no prototipiem saucās НАМИ-А50 un tika radīts 1955. gada nogalē. Drīzumā tas saņēma nosaukumu «Belka» (Vāvēre).
Automobilis ar motoru aizmugurē bija 3.3 metrus garš, tika aprīkots ar 750 m³ 22 ZS dzinēju no motocikla M-72. Neskatoties uz saviem nelielajiem gabarītiem, prototips izrādījās pietiekami plašs pasažieriem, lai gan bagažnieka gandrīz nebija.
Virsbūve bija izgatavota no stiklplastīta. Atšķirīgā НАМИ-А50 iezīme – atvāžamās priekšējās durvis uzvāžņa formā. Tas bija vismaz tik pat neparasti kā BMW Isetta.
Izņemot vienkāršo versiju, tika radīts arī lauku apvidum paredzēts variants bez logiem un durvīm.
Kāpēc šis prototips nepārtapa par sērijveida automobili? Jau pirmie «Belka» testi atklāja trūkumus tās uzbūvē. Oriģinālās priekšējās durvis «tecēja», bet motors pārkarsa.
Turklāt trīs gadus vēlāk parādījās piezemētāks prototips – Moskvič-444, kurš būtībā bija nelicenzēta, adaptēta Fiat-600 kopija.
Kāpēc «Moskvič»? Tāpēc, ka sākotnēji spēkratu bija paredzēts ražot AZLK rūpnīcā, un tikai vēlāk tas tika nodots «Kommunar»» rūpnīcai Zaporožjes pilsētā.
Kādi ir secinājumi? Tādi, ka PSRS bija gana talantīgu konstruktoru, kas izstrādāja savam laikam interesantas mašīnas, tikai plānveida ekonomikas apstākļos to nevienam nevajadzēja.
