Latvijā par taksistu ir viegli kļūt. Piedāvājumu ir pat vairāk nekā strādāt gribošo. Bet Spānijā viss ir savādāk.
Šajā valstī taksometru skaitu reglamentē likums. Katrai pilsētai – savs skaitlis, kurš ir atkarīgs no tās iedzīvotāju skaita un trafika īpatnībām.
Malagā, piemēram, ir noteikta robeža 2.35 taksometri uz 1000 iedzīvotājiem. Mazāk drīkst būt, bet vairāk – gan nē. Bet 2015. gada rūdenī Malagas vadība nolēma šo slieksni atcelt. Kas nozīmē, ka gadījumā, ja lēmums tiks pieņemts, tad par taksistu varēs kļūt jebkurš gribētājs. Dabiski, ka pieaugs konkurence, bet cenas samazināsies.
Malagas taksisti, protams, sašuta par šo pilsētas vadības iniciatīvu un sarīkoja apjomīgu streiku.
Viņiem pievienojās kolēģi no citām pilsētām. Tas arī ir skaidrs: pietiek atcelt ierobežojumus vienā pilsētā, un šādas tirgus liberalizācijas vilnis var skart visu valsti.
Protestantiem uz automobiļiem pievienojās demonstranti-kājām gājēji.
Skaļi signāli un skaņu pastiprinošās iekārtas taksistiem bija daudz.
Taksisti izbrauca kolonnā, kas sastāvēja no 2 500 mašīnām, pa pilsētu un ar saviem spēkratiem nobloķēja dažas ielas, piemēram, pilsētas mērijas priekšā, kur arī notika demonstrācija.
Ar ko viss beidzās, grūti pateikt. Spānijas iedzīvotāji – diezgan tempermentīgi, bet taksisti – vēl jo vairāk. Un, ja viņi uz piedāvāto iniciatīvu noreaģēja tik vētraini, tad neviens nezina, kas notiks, ja viņi patiešām tiks ierobežoti peļņā.
