Klasiskie amerikāņu automobiļi vienmēr ir bijuši diezgan īpatnēji, bet to tūnings – vēl jo vairāk. Īpaši interesanti izskatās dažu amerikāņu ateljē senāko gadu darbi.
1970. gadu vidū Cadillac modeļu gammā parādījās kompaktais modelis – Seville. Pārdošanas ziņā, tas bija diezgan veiksmīgs automobilis, sakarā ar ko dažiem pircējiem radās problēma. Cadillac Seville lielā mērā skaitījās statusa spēkrats, taču tā uz ceļiem bija tik daudz, ka izcelties palika arvien sarežģītāk. Bet statusa auto parasti tieši šim mērķim tiek pirkti.
Palīgā nāca privātie tūninga ateljē, daudzi no kuriem saņēma sertifikātu no ražotāja un līdz ar to oficiālas tiesības veikt Cadillac piestrādi.
Viens no piemēriem – Gucci Seville. Mašīnkomplekti no rūpnīcas tika piegādāti uz nelielu tūninga kompāniju. Tur tos krāsoja baltā, melnā vai brūnā krāsā, salika un veica apdari ar materiāliem no Gucci. Automobiļi tika tirgoti visā Cadillac dīleru tīklā. 1979. gadā Gucci Seville maksāja 22 900 dolārus. Salīdzinājumam, visdārgākais Seville sērijveida auto tolaik maksāja ap 15 000 dolārus.
Priekš tiem, kam ar to bija par maz, pastāvēja radikālāki varianti – ar virsbūves pārveidošanu. Viena tūninga kompānija, uz Seville bāzes ražoja rodsterus, divdurvju 4-vietīgos sedanus, pikapus, pagarinātās kupejas un pagarinātos sedanus. Zemāk attēlā – 2-vietīgs rodsters.
Ekskluzīvāks variants – 2-durvju pagarinātā kupeja Seville Opera. Pēc gabarītiem automobilis – tāds pats kā sedans. No virsbūves tika novākta daļa ar aizmugurējām durvīm un sēdekļiem. Savienoja to, kas palika, un pagarināja motora pārsegu.
Seville Opera maksāja 38 857, kas bija vairāk nekā 2.5 reizes dārgāk par visdārgāko standarta sedanu.
Uzliktņiem rezerves riteņu izskatā ir tikai dekoratīvs raksturs. Sakarā ar to, ka dzinējs palika vecā vietā, nācās saīsināt kardānu un izdomāt, ko darīt ar motora pārsegu.
Rezultātā neko neizdomāja un atstāja to motora pārsegu, kurš bija uz sedana. Tāpēc ar atvērtu pārsegu mašīna izskatās diezgan savādi. Priekšējās daļas iekšienē, pirms dzinēja – nekā nav.
Interesanti ir atrisināta problēma ar dzesēšanu: šim nolūkam tiek izmantota bieza, gara caurule.
Skats no aizmugures. Mašīnai – milzīgs bagažnieks un tā vaks ar elektrisko aizvērēju.
Salons.
Plāna stūre, PK svira, kura ir izvietota uz stūres, un ierīču panelis ar spidometru. Gaisa spilvena – nav.
Mantojumā no sedana palika četras stikla pacēlāja vadības pogas.
Savam laikam, spēkrats – ļoti bagāti nokomplektēts, un tam ir vairākas interesantas opcijas. Pa kreisi – viltīgais gaismas vadības bloks. Vienā no režīmiem tālā gaisma izslēdzas automātiski, tuvojoties pretimbraucošam auto. Piespiedu kārtā to ir jāieslēdz ar pogu, kura atrodas zem kreisās kājas. Pa labi – kruīza kontrole. Bet lejā – klimata kontroles vadības bloks.
Stikla tīrītāju vadība un stiklu mazgātāja ieslēgšanas poga.
Termometrs ir izvietots zem aizmugurējā skata spoguļa.
Kopš 1978. gada, Cadillac par papildus 920 dolāriem sāk piedāvāt saviem pircējiem Tripmaster datoru, kurš rādīja nobraucienu līdz tukšai tvertnei, degvielas patēriņu un pat ierašanās laiku: šim nolūkam vajadzēja ievadīt tanī attālumu līdz nokļūšanas punktam. Dati tika attēloti uz pulksteņa paneļa. Seville kļuva par pirmo ar kompjūteru aprīkoto ASV automobili un otro pasaulē pēc 1976. gada Aston Martin Lagonda. Augšpusē esošā svira vada aizmugurējā skata spoguli. Magnetola – arī ļoti interesanta.
Magnetolai līdzi nāk ne mazāk interesantas kasetes, kuru nosaukums ir “Tape-8”. Magnētiskā lenta iekšpusē ir salikta Mēbiusa cilpas viedā, kas nozīmē, ka kaseti nav nepieciešams apgriezt uz otru pusi.
Rezerves ritenis. Pirms uzstādīšanas to ir nepieciešams piepumpēt.
Kopumā ņemot, spēkrats – diezgan interesants. Bet vērtību raritātes ziņā pavairo fakts, ka kopumā tika saražotas tikai 100 mašīnas ar tādu virsbūvi. Šodien par spēkratu prasa no 10…50 tūkstošiem dolāru, atkarībā no stāvokļa. Un parasti mašīna tiek pārdota diezgan ātri. Tas arī ir saprotams, jo šādas raritātes kupejas īpašnieks uz ceļa nepaliks neievērots.
