Jebkura lieta tika kaut kad izgudrota, un pretsaules jumtiņi – nav izņēmums. Šodien tie ir atvelkami un atrodas automobiļa salona iekšpusē. Tomēr tā tas nebija vienmēr.
Jumtiņi pret saules stariem, kā auto aprīkojums, parādījās 1930. gados. Turklāt tolaik pastāvēja gan iekšējās, gan ārējās uzstādīšanas varianti. Visizplatītākie – ārējie, bija gandrīz kā standartaprīkojums, un stāvēja prkatiski uz jebkuras tā laika mašīnas. Bet iekšējie, kuri bija tā pat atvelkami kā uz mūsdienu automašīnām, bija kā papildus opcija vai tika uzstādīti uz dārgiem spēkratiem.
Uz visdārgākiem modeļiem uzreiz uzstādīja abus – gan iekšējo, gan ārējo kā tas, piemēram, bija uz Cadillac V16 Club Sedan (1931).
Kaut gan, ārējo jumtiņu daudzi īpašnieki mēdza ņemt nost, jo tas radīja papildus skaņu un vēja pretestību uz tā ne tās aerodinamiskākās virsbūves. Vēlāk mašīnu virsbūvēm vairāk tika piešķirta plūdlīniju forma, un tirgū parādījās elegantāki jumtiņi.
Tas nebija vairs jumtiņš pret saules stariem, bet gan viens no ārējā tūninga elementiem, kurš piešķīra spēkratam stiligāku izskatu.
Šī opcija īpaši labi iedzīvojās uz amerikāņu auto versijām.
Viens no piemēriem – Fulton Sun shield: kompānija ražoja un pārdeva šos sargus no 1930. – 1950. gadiem.
Firma ražoja dažus modeļus, kuri derēja vairumam tā laika automobiļiem. Jumtiņi nebija gatavie izstrādājumi. Tos vajadzēja salikt un manuāli montēt uz katru spēkrartu
Tada jumtiņa izmērs bija nedaudz mazāks par priekšējā stikla izmēru.
Nepareizi uzstādot, lielā vējā jumtiņu varēja vienkārši noraut.
Dažiem pretsaules jumtiņiem bija regulējums. Varēja mainīt slīpuma leņķi attiecībā pret priekšejo stiklu.
Tika ražoti arī jumtiņi bez regulēšanas – ar cieto uzstādīšanu. Tādam jumtiņam bija tikai viens stāvoklis, un tas stāvēja vairāks skaistumam nekā reālai aizsardzībai pret saules stariem.
Tad mašīnu dizains mainījās un pretsaules jumtiņi izgāja no ierindas. Pēc laika, ražotāji sāka masveidā uzstādīt jumtiņus salona iekšpusē, bet 1966. gadā parādījās pretsaules plēve priekš logiem, tajā skaitā – automobiļu. No šīs plēves sāka taisīt strēmeli priekšējā stikla priekšpusē. Un ārējie jumtiņi zaudēja savu aktualitāti.
Kaut gan šodien ārējie jumtiņi tomēr dažviet tiek pielietoti. Pamatā – kā tūninga elementi, piemēram, uz dažiem bezceļniekiem.
Vēl viens segments – tūninga detaļas veco automobiļu restaurācijai.
Bet ikdienas lietošanā jumtiņi bieži vien ir sastopami un klasiskajiem amerikāņu kraviniekiem.
Kaut gan ārējo jumtiņu ir iespējams redzēt arī uz jaunāka dizaina kravas auto. Un tas jau nav tikai tūninga elementes. Tam ir arī praktiska funkcija: tas darbojas kā aerodinamikas elements, kurš samazina priekšējā stikla piesārņošanu.
Uz mūsdienu Eiropas automobiļiem, ārējie jumtiņi arī tiek piedāvāti kā tūninga elements.
Izskātas it kā neslikti, bet ar eleganto klasisko prētsaules jumtiņu to, diemžēl, nevar salīdzināt.
