Kur pašizgāzējam atrodas virsbūve – aizmugurē? Ne obligāti. Gadās arī, ka priekšā.
Ne vienmēr ir nepieciešams liels pašizgāzējs. Ja darbi notiek ierobežotas teritorijas apstākļos, bet kravu ir jāpārvadā uz nelieliem attālumiem, tad liels pašizgāzējs būs vienkārši neefektīvs. It īpaši, ja darbi notiek šķērsotā apvidū. Tādiem nolūkiem tiek izmantoti kompakti pašizgāzēji – site dumper.
Mēdz būt dažādu izmēru damperi: no pavisam kompaktiem, līdz lieliem, kuru kravnesība ir virs 10 tonnām.
Vismazākie damperi atgādina kaut ko līdzīgu dārza ķerrai ar motoru. Virsbūve, dabiski – pašizgāzēja.
Ir hibrīdi, kuri apvieno pašizgāzēja un iekrāvēja funkcijas. Turklāt, tie var būt arī uz kāpurķēdēm.
Mēdz būt damperi ar kausu prieš pašiekraušanas.
Lielāku modeļu ir daudz vairāk. Daži – salīdzinoši vienkārši, ar riteņu formulu 4×2.
Darbam ierobežotas teritorijas apstākļos, ir diezgn aktuāla trīspusējas izkraušanas iespēja.
Daudziem damperiem ir pilnnpiedziņa, un to konstrukcijas shēmas var būt dažādas.
Ir, piemēram, modeļi ar hidrostatisko piedziņu: uz katru riteni – viens hidromotors. Kā tikai viens no riteņiem sāk zaudēt saķeri, griezes moments tiek pārdalīts starp atlikušajiem riteņiem.
Pastāv damperi, ar vienkāršo rāmi, bet ir arī šarnīru savienotie, ar tā saucamo lūztošo rāmi.
Atkarībā no modeļa, rāmja gareniskās lieces leņķis (pagrieziena) var būt 30…45 grādi. Bet šķērslieces leņķis – 15…20 grādi.
Riteņu damperi spēj pārvarēt 50% pacēlumu, bet kāpurķēžu, pateicoties zemākam smaguma centram – bieži vien 70% pacēlumus.
Šīs tehnikas caurejamība iespaido.
Āttēlā redzamie damperi neiestrēga. Tie brauc diezgan droši.
Šie pašizgāzēji tiek aprīkoti ar lēngaitas dīzeļiem ar lielo griezes momentu. Modeļiem, kuru kravnesība ir 1…2 tonnas, var būt aprīkoti ar 25…40 z.s. dīzeļdzinējiem.
Smagie damperi tiek komplektēti ar 120…150 z.s. motoriem, bet reizēm – pat jaudīgākiem. Maksimālais ātrums parasti nepārsniedz 30 km/h. Kāpurķēžu tehnikas maksimālais ātrums – 15 km/h.
Rietumos tamlīdzīga tehnika tiek izmantota jau diezgan sen (sk. P.S.) un pielietota diezgan plaši. Pie mums pēdējā laikā damperi arī paliek arvien populārāki. Tas arī ir skaidrs: dažu uzdevumu risināšanai, no izdevumu un efektivitātes attiecības viedokļa, damperam dažreiz vienkārši nav līdzīgu.
P.S.
Nedaudz vēstures
Par diezgan izplatītu celtniecības tehniku, damperi kļuva vēl pagājušā gadsimta 50. gados, kaut gan šāda transporta izveidošanas ideja dzima daudz ātrāk.
1930. gadu beigās, angļu uzņēmums «Aveling-Barford» stādīja priekšā savu izstrādi – pašizgāzēju, kurš bija aprīkots ar reversīvo vadības posteni ar stūres ratu pāri un diviem sēdekļiem priekš vadītāja, kuri ļāva vadīt mašīnu to neapgriežot, gan priekšgaitā, gan pakaļgaitā. Pēc būtības, tas bija traktora un pašizgāzēja hibrīds. Konstrukcija izrādījās diezgan dzīvotspējīga un ideju paņēma citi ražotāji.
Šīs klases mašīnas plašu atzinumu guva drīz pēc Otrā Pasaules kara. Tolaik daudzas Eiropas pilsētas atradās zem gruvešiem. To atjaunašanai bija nepieciešama visa veida celtniecības tehnika, tajā skaitā pašizgāzēji. Lai veiktu zemes un citus darbus saspiestos apstākļos, ļoti labi derēja damperi, kur, pārvietojot birstošas kravas uz īsiem attālumiem (parasti 1…2 km), taupības un darba ražīguma ziņā, ievērojami pārspēja vienkāršos pašizgāzējus.
No tradicionāliem pašizgāzējiem tie atšķirās ar nelielu dzinēja jaudu, īsu riteņu bāzi, cietu vadošā tilta stiprinājumu ar rāmi, lieliem vadošo riteņu pagrieziena leņķiem, reversīvo PK un dublēto vadību.
Damperiem ar riteņu formulu 4×2 nebija kardānpārnesuma, kas arī vienkāršoka to konstrukciju. Pilnpiedziņas modeļi tika aprīkoti ar diferenciāļu bloķētājiem, kas nodrošināja aparātiem apskaužāmu caurejamību. Damperi spēj strādāt tur, kur pašizgāzēji bija bezspēcīgi.
Daži uz 1950. gadu damperiem pielietotie tehniskie risinājumi, izskatās diezgan interesanti. Lūk, piemēram, modelis, kur vadītāja darba vieta – krēsls, kas griežas ap kolonnu ar diviem vertikāliem stūres ratiem.
Starp citu, modeļi ar pašiekrāvēju pastāvēja jau tolaik. Dabiski, ka pa šiem gadiem damperu kontrukcija tika nepārtraukti uzlabota. Tomēr izeja palika nemainīga: kompaakts, manevrētspējīgs pašizgāzējs ar paaugstinātu caurejamību.
