Interesanta ASV Ziemassvētku tradīcija
Tātad, aina: sestdienas rīts, neliela amerikāņu pilsētiņa, un pēkšņi sāk skanēt ugunsdzēsēju sirēnas. Kaut kas deg? Par laimi – nē.
Tomēr, viena vai vairākas ugunsdzēsēju mašīnas pa ielu brauc – ar ieslēgtām ugunīm un ik pa laikam kliedzošo sirēnu.
Tikai brauc tās nez kāpēc lēni un pietur pie katras mājas. Bet uz mašīnas stāv Santa-Klauss.
Ko tas varētu nozīmēt? Tā ir savdabīga tradīcija: tādā veidā ugunsdzēsēji sveic pilsētas iedzīvotājus svētkos.
Apsveic ne vienkārši tā pat: ugunsdzēsēju mašīnā – vairāki konfekšu kilogrami.
Konfektes šīs pēc tam tiek izdalītas pilsētas iemītniekiem, kuri ir stāvā sajūsmā par to. It īpaši bērni.
Starp citu, ieskicējums lietas gaitā: aiz loga – Ziemassvētki, bet kur sniegs un viss pārējais?
Ar sniegu – grūti, ja runa iet par dienvidu štatiem. Tas pie mums ziemā – auksts, bet tur – silts kā vasarā.
Ar pārējiem Ziemassvētku atribūtiem viss ir kārtībā: cilvēki gatavojas svētkiem, izdekorē mājas.
Īpaši interesanti izdekorētie nami izskatās diennakts tumšajā laikā.
Starp citu, visvairāk iepriekšminētajā pārsteidz nevis pats Santa-Klausa fakts vai vasarīgais laiks Ziemassvētkos, bet gan atmosfēra un cilvēku savstarpējās attiecības. Uz ko tas viss? Kā lai to noformulē: nereti ir dzirdēts izteiciens, ka Rietumos cilvēks cilvēkam – vilks. Cilvēki esot neatsaucīgi, necilvēcīgi, katrs ar to vien ir aizņemts, kā pelna savu kapeiku. Un visi sēž pa savām migām.
Jā, daļa taisnības tanī visā ir. Dzīve Rietumos – nebūt ne pasaka, bet, ja runājam par ASV, tad daži dzīves iekārtojuma aspekti – ievērojami nežēlīgāki nekā Eiropā. Tomēr tie mūsu līdzpilsoņi, kuri bieži braukā pa ārzemēm, tomēr nereti atzīmē faktu, ka neskatoties uz izplatīto viedokli, cilvēki Rietumos bieži vien ir pozitīvāk noskaņoti un atvērtāki kontaktam nekā pie mums vai NVS valstīs.
Lūk, vēl viela pārdomām: starp tiem ugunsdzēsējiem, par kuriem ir runa – ne tikai ierindas darbinieki, bet arī brīvprātīgie. Kas nozīmē, ka par savu darbu naudu viņi nesaņem. Un, starp citu runājot, ugunsdzēsējus neviens nespiež rīkot pilsētniekiem tādus improvizētus svētkus. Tā nav pilsētas varas pārstāvju iniciatīva, bet konfektēm ugunsdzēsēji sametās paši, visa daļa.
Bet, lūk, viens no ugunsdzēsēju brīvprātīgajiem. Rokās – pēdēja konfekšu kaste, kuru atlicis izdalīt. Kā redzams, cilvēks – ļoti apmierināts: izdarīja kaut ko patīkamu pilsētas iemītniekiem. Tātad, svētki ir izdevušies.