Kārtējais interesantais automobilis, kurš diez vai kādreiz patrāpīsies acīs dzīves laikā. It īpaši – Baltijas valstīs. Kāpēc? Tāpēc, ka tamlīdzīga tehnika parasti tiek izmantota tur, kur ir attīstīta kalnrūpniecība.
Nezinošam cilvēkam nosaukums Paus Minca diez vai par kaut ko liecinās. Tādus auto ražo vācu kompānija Hermann Paus Maschinenfabrik GmbH. Nosaukums Minca tā arī atšifrējas – Mining Car. Kas nozīmē – kalnrūpniecības automobilis.
Mašīna tiek ražota dažādās versijās. Sākot ar specializētiem kraviniekiem līdz pasažieru modifikācijām personāla pārvadāšanai.
Personāls – cilvēki, kuri strādā, piemēram, šahtās. Protams, ka viņi tiek pārvadāti jau ekipēti darba apģērbā, bieži vien – ar instrumentiem. Šī iemesla dēļ, iekšējie spēkrata apstākļi – vairāk nekā vienkārši. Pasažieru versijas ietilpība – 18 cilvēki.
Ņemot vērā darba apstākļus, konstrukcijā ir izmantoti vairāki specifiski risinājumi, kā, piemēram, dzirksteļdrošas elektroierīces. Priekš kam? Viss ir vienkārši: tajā pašā šahtā var būt būtiska metāna koncetrācija, un ar nelielu dzirksteli būs gana, lai notiktu sprādziens.
Sprādzienu var izraisīt ne tikai dzirkstele, bet arī karstas izplūdes gāzes. Tāpēc izplūdes sistēma ir uzbūvēta tā, ka šo gāzu temperatūra izejā nepārsniedz 700С. Sistēmā arī ir uzstādīti papildus dzirksteļu dzesētāji.
Starp citu, izņemot parastās, ir arī hermētiskās sprādziendrošās automobiļa versijas. Kā pats par sevi saprotams, spēkratā ir ugunsdzēšanas sistēma.
Bet, kas notiks, ja metāns dzinējā nokļūsa caur gaisa filtru? Konstruktori padomāja arī par to. Speciālie devēji, sajūtot gāzes klātesamību iesūcamā gaisā, momentā dot komandu gaisa vārsta slēgšanai, un elektronika slāpē dzinēju.
Paus Minca tiek komplektēti ar 95…128 z.s. dīzeļiem. PK – automātiskā. Maksimālais ātrums, atkarībā no dzinēja, ir 28…33 km/h. Dažām versijā var būt jūgvārpsta uzkaramās iekārtas pieslēgšanai.
Piedziņa mašīnai – pilna. Transmisijā ir gan starpriteņu, gan starpasu diferenciālis. Tas viss, kā arī 400 mm klīrenss un gargājiena piekare nodrošina atzīstamu caurejamību. Starp citu, automobilim var būt pneimopiekare. Visi riteņi ir vadāmi: šahtās un raktuvēs ļoti svarīga ir maksimāla manevrētspēja.
Rāmis ir izpildīts no spēcīgiem kārbveida šķērsgriezuma profiliem, bet virsbūve ir pietiekami cieta, lai pasargātu iekšā esošos cilvēkus, apgāšanās vai nogruvuma gadījumā.
Neskatoties uz vienkāršo ārējo izskatu, šādas maašīnas nemaksā lēti. Dažu versiju cena var pārsniegt 200…300 tūkst. Eiro. Dārgi? No kuras puses raugās. Mašīnas cenu nosaka vairums sistēmu, kuru galvenais uzdevums ir rūpes par drošību. Un, kā parāda sarežģītu darba apstākļu prakse, tas atmaksājās. Var būt, ka tehnika nemaksā lēti, tomēr kā zināms – dzīve ir dārgāka.
