Uz doto brīdi arvien lielāks automobiļu skaits tiek aprīkots vai nu ar parkošanās devējiem, vai nu ar aizmugurējā skata kamerām, bet reizēm – ar visu kopā. Tajā pašā laikā, neskatoties uz visiem minētājiem elektroniskiem palīgiem, diezgan bieži ir gadīgumi, kad vadītājs, parkojoties ar aizmuguri, uzbrauc cilvēkiem, kuri atrodas aiz spēkrata. Kāpēc tas tā notiek?
Pēc ASV Ceļu drošības institūta (IIHS) datiem, tikai štatos vien, gadā laikā, no uzbraukumiem auto parkošanās laikā, cieš 15…18 tūkst. cilvēku. It īpaši riska grupā – bērni, kuri ir slikti saredzami un kuriem ir nosliece izskriet aiz mašīnas, kura parkojās, visnegaidītākā mirklī. Kur ir problēma – elketroniskās sistēmās vai cilvēciskā faktorā? Testu sērija, kurus veica IIHS eksperti, parādīja, ka problēma ir gan vienā, gan otrā apstāklī.
Testa jēga – dažiem desmitiem automobiļu vadītāju ir jāveic parkošanās manevru sēriju, ar aizmuguri. Uz kustīgās platformas, ar radiovadāmību, tika nostiprināts bērna manekens, un šī platfroma bez brīdinājuma kaut kādā mirklī, no aizmugures, brauca garām spēkratam, kurš veica parkošanās manevru. Testā tika izmantoti automobiļi, ar dažādām parkošanās sistēmām. Kādi ir rezultāti? Mašīnas, kuras ir aprīkotas ar parkošanās devējiem vien, 94% gadījumā notrieca manekenu. Viss ir izskaidrojams: parkošanās devēji bieži vien neredz kustīgos priekšmetus, it īpaši, ja tie ir izmērā nelieli.
Bet tālāk – interesantāk. Mašīnas, kuras ir aprīkotas gan ar parkošanās devējiem, gan ar kamerām, manekenu notrieca 75% gadījumu, bet mašīnas, tikai ar kamerām – 56%. Kāpēc? Banāla vadītāju neuzmanība: viņi skatījās kamerā pavirši, cerot uz parktronika brīdinošo signālu, ja nu kas notiek.
Kopumā ņemot, rezultāti – ne visai iepriecinoši, bet tests kārtējo reizi apstiprināja aksiomu par to, ka elektroniskie palīgi – nav simtprocentīgs risinājums pret nelāgiem gadījumiem. Citiem vārdiem sakot, vienkāršu uzmanību un tālredzību neviens nav atcēlis.
