Katrs autoražotājs mīl sevi paslavēt. Un katrs gribētu piemērīt pioniera laurus kādā no jomām. Reiz acīs patrāpījās vecs auto žurnāls, kur pirmās paaudzes Toyota RAV4 tiek saukts par pirmo krosoveru pasaulē. Kaut ko līdzīgu ir nācies dzirdēt, piemēram, arī par pirmās paaudzes Honda CR-V, un par daudziem citiem šīs klases automobiļiem. Tomēr visi šie stāsti par «pirmo pasaulē», maigi sakot, neatbilst īstenībai. Patiesībā krosoveri parādījās par dažiem gadu desmitiem ātrāk.
Vispār, strikti iedalīt automobiļus klasēs reizēm nav tik vienkārši kā šķiet. Piemēram, ir skaidrs, kas ir pilnvērtīgs bezceļnieks. Tas ir kaut kas līdzīgs klasiskam Land Rover Defenger, Mercedes-Benz Gelandewagen vai Toyota Land Cruiser: rāmja, dabiski, ka pilnpiedziņas, ar pazeminošo pārnesumu, diferenciāļu bloķēšanu u.t.t. Bet arī te nav viss tik gludi. Padomju Ņiva – pilnpiedziņas bezceļnieks? Laikam – jā, ja spriest pēc caurejamības. Kaut gan formāli spēkrats ne gluži atbilst augstāk minētam aprakstam: Ņivai ir nevis rāmis, bet gan nesošā virsbūve.
Ar krosoveriem – vēl sarežģītāk. Tas ir pārāk stiepjams jēdziens. Pieminētie Toyota RAV4 un Honda CR-V bez šaubām ir krosoveri: tie, kurus dēvē par parketa bezceļniekiem. Subaru Forester? Jā, krosovers, kaut gan dažām versijām bija pazeminošais pārnesums. Nisan Qashqai vai Peugeot 3008 – arī krosoveri, bet ar lielu akcentu uz vieglā automobiļa pusi. Bet VW Passat Alltrack vai Audi Allroad? Laikam, arī var pieskaitīt krosoveriem, lai arī tie ir vieglie auto ar pilnpiedziņu un «bezceļu» anturāžu. Bet dažiem mūsdienu krosoveriem pat nav pilnpiedziņas.
Jebkurā gadījumā, krosovers – tas ir kaut kas starp vieglo auto un bezceļnieku, ar noslieci uz vienu vai otru pusi. Un tādas mašīnas būvēja jau vairāk nekā pirms 70 gadiem. Nav mērķa saprast, kas patiesībā bija pirmais pasaulē. Drīzāk interesanti ir paskatīties, kā dažādos laikos autoražotāji sakrustoja bezceļniekus ar vieglajiem automobiļiem.
Piemēram, par krosoveru var uzskatīt Jeepster, kurš parādījās 1948. gadā. Tas, ko šodien dēvē par parketnieku. Jeepster, kurš tika uzbūvēts uz armijas spēkrata Villys šasijas, bija bezceļnieka jauda, bet piedziņa bija tikai aizmugurējā. Aprīkojums – civilais, tiem laikiem – luksusa līmenī: automobilim bija radio un piepīpētājs. Starp citu, Jeepster var redzēt Rīgas Motormuzejā.
Interesanti, ka bezceļnieka un vieglā auto hibrīdus veidoja ne tikai Rietumos, bet arī PSRS. Lūk, vēl agrāks piemērs, bet ar noslieci uz citu pusi: sākotnēji vieglo spēkratu aprīkoja ar pilnpiedziņu. GAZ-61-73 (1941), pēc dažiem datiem, tiek uzskatīts par pirmo pasaulē pilnpiedziņas automobili, ar slēgto sedana virsbūvi. Jā, tolaik sedani izskatījās savādāk.
Vēl viens paaugstinātas caurejamības sedans – vārdu krosovers tolaik nezināja. Tas ir Moskvičs-410, kuru reizēm var ieraudzīt Rīga Retro festivālos. Auto tika ražots 1957…1960. gadam. Mašīnai bija speciāli izstrādāti vadošie tilti, atsperu piekare, svirveida amortizatori ierasto teleskopisko vietā, pazeminošais pārnesums 430 mm zem apakšas.
Dzinējs izdeva tikai 35 z.s. Tomēr jaudas trūkums tika kompensēts ar mazo spēkrata svaru, kā arī veiksmīgu riteņu izmēra un transmisijas pārnesumskaitļu izvēli. Pēc 1958. gadā veiktās modernizācijas, modelis saņēma virsbūvi no Moskvič-407 un 45 z.s. dzinēju. Izņemot sedanu, tika ražots arī Moskvič-411 universāls.
Neskatoties uz iespaidīgiem parametriem, spēkrats izrādījās ne tas veiksmīgākais. Galvenie trūkumi – pie sānsverēm pilnpiedziņas Moskvič viegli apgāzās, bet virsbūve izrādījās nepietiekami cieta: lonžeroni plīsa, statņi sašķobījās.
Vēl viens vieglās automašīnas, ar nesošo virsbūvi, uzlikšanas uz pilnpiedziņas šasiju piemērs – GAZ M-72.
Skatoties uz šo spēkratu, paliek skaidrs, ka BMW X6 (2008 g.) nav pirmais pasaulē automobilis ar ķīļveida siluetu un pilnpiedziņu. Un pirms tā iznākušais SsangYong Action (2006) – vēl jo vairāk. Jā, Pobeda nav hečbeks kā X6 vai Action, bet gan sedans. Tomēr pats fakts.
Izstrādātāji ne tikai uzlika Pobedu uz šasiju no GAZ-69, bet gan radīja pavisam jaunu mašīnu. No GAZ-69 tika paņemti tikai sadales kārba un priekšējais tilts. Bet Pobeda virsbūve tika pastiprināta ar 14 papildus elementiem un citu rāmi zem motora. Interesanta detaļa: M-72 modelis kļuva par pirmo spēkratu PSRS ar priekšējā stikla apskalotāju.
Atkal, velkot paralēles: divvietīga kupeja ar pilnpiedziņu – kaut kas jauns un oriģināls? Ne gluži. Tas ir labi aizmirstais vecais. Un to apstiprina vēl viens interesants automobilis, kurš, starp citu, apvienoja augstāk minētos Moskvič-410 un M-72. Tas bija M-73, ar nosaukumu «Ukraiņec», kurš tika izstrādāts tajā pašā GAZ rūpnīcā, kur Pobeda .
Dzinējs no Moskvič-402, bet gaitas daļa un transmisija – oriģinālas. 1954. gadā tika uzbūvētas divas versijas: kupeja un pikaps. Gaitas izmēģinājumi parādīja vairākus plusus un trūkumus, un spēkrats tika atdots tālākai piestrādei un sagatavošanai ražošanai uz MZMA – Maskavas mazlitrāžas automobiļu rūpnīcu. Bet MZMA neapguva jaunu virsbūvi un paņēma agregātus no M-73, un uz to pamata radīja jau pieminēto Moskvič-410.
M-73 «Ukraiņec» sērijā neaizgāja, bet tika iemūžināts kā kolekciju modelis.
Un, ja runa iet par padomju mašīnām, tad ir vēl viens nestandarta un gandrīz gabaldarbs: Volga GAZ-24-95. Vieglo Volgu uzlika uz pilnpiedziņas šasiju, jo tā laika komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretāram Leonīdam Brežņevam sagribējās automobili, ar kuru varētu braukt uz medībām. Bet ar komfortu.
Rietumos, protams, arī tika ražoti daudzi interesanti auto, kurus var nosaukt par krosoveriem un kuri šodien ir nepelnīti aizmirsti. Viens no piemēriem – AMC Eagle.
Mašīna tika ražota 1979…1987. gadam dažādās virsbūvēs. Tas bija universāls, 3-durvju hečbeks (AMC Eagle Kammback), hečbeks-kupeja, četru vai divdurvju sedans un pat kabriolets.
Uz vieglā auto platformas uzbūvētam spēkratam bija nesošā virsbūve un pilnpiedziņa. Diferenciāļu bloķētāju un sadales kārbas nebija, jo tas ir bezceļnieks. Krosovers? Viennozīmīgi.
Bet pēc tās pašas shēmas uzbūvētais Subaru Leone DL 4×4 (1975) vai tad nav krosovers? Bet mašīnas otrā paaudze, kura parādījās 1983. gadā?
Piemērus var atrast daudz. Tomēr viss iepriekš teiktais ir kārtējais apstiprinājums tam, kas viss jaunais – tas ir tikai labi aizmirstais vecais.
