Retro mototehnika Latvijā – ekspress-reportāža no izstādes

Ķīpsalā notikušajā moto izstādē tradicionāli bija daudz interesanta. Konkrēti, Latvijas retro kluba stendā bija izstādīti diezgan interesanti moto tehnikas modeļi, daži no kuriem Latvijā ir tikai vienā eksemplārā. Eksponātu vecums – ap 50 gadi un vairāk. Turklāt uz parādītiem modeļiem ir pielietoti diezgan interesanti konstruktīvi risinājumi. Stendā bija tā saucamais pilnpiedziņas mopēds, motovelosipēdi ar piespiedējdzinēju un daudz kas cits.

 

 

Šis ir motorollers IWL Berlin, kurš tika ražots VDR 1959…1963. gadam. Šodien diezgan rets eksemplārs pat Vācijā. Latvijā tas vispār ir vienīgais tāds aparāts. Tas tika komplektēts ar 143 cm³ dzinēju, jauda – 7.5 z.s., maksimālais ātrums – 82 km/h. PK – 4-pakāpju, bet aparāta svars – 135 kg.

 

 

Degvielas patēriņš – 3.2 l / 100 km, tvertnes apjoms – 12 l. Kas nozīmē, ka vienu reizi uzpildījies, motorollers varēja nobraukt 375 km. Kopumā tika izlaisti 114 000 eksemplāri.

 

 

Vēl viens diezgan rets un Latvijā vienīgais eksponāts – itāļu motovelosipēds Garelli Noi, 1980. izlaiduma gada. Dzinējs – 50 cm³, divpakāpju PK.

 

 

Šis ir NSU Quickly 5, 1958. gadā ražots.

 

 

Šodien par NSU marku atceras laikam tikai nedaudzi, bet savulaik tas bija veiksmīgs vācu ražotājs, kurš ražoja ne tikai mototehniku, bet arī automobiļus. Piemēram, automobilis NSU Ro 80 ar Vankeļa rotora dzinēju, kura jauda -115 z.s., bija tā laika tehnoloģiju izrāviens, un pat ieguva titulu «1968. gada Eiropas automobilis».

 

 

Bet pazīstamā ZAZ-966 prototips bija NSU Prinz 4 (1961…1673), ar dzinēju aizmugurē.

 

 

1969. gadā kompāniju NSU izpirka Volkswagen Group, un apvienoja ar DKW. Šodien bijušajā NSU rūpnīcā vācu pilsētā Nekarzulma tiek ražoti augšējā cenu segmenta Audi modeļi – A6, A8 un R8.

 

 

Šo 1969. izlaiduma gada Solex Velosolex var nosaukt par pilnpiedziņas. Aizmugurējo riteni piedzen pedāļu vilkme – kā divritenim, bet priekšējo – piespiedējdzinējs.

 

 

Konstrukcija – vienkārša, pat nav sajūga. Tā vietā – atsperu-piespiedmehānisms.

 

 

Dzinēja griezes moments tiek nodots uz skritulīti, kurš piespiežas ritenim, tādējādi to griežot. Sajūga ieslēgšanas vietā, no āķa jānoņem sviru, un dzinēja skritulītis nolaižas uz priekšējo riteni.

 

 

Bet šis – divritenis ar motoru «Irtiš», arī ar piespiedpiedziņu. Tikai te motors darbina aizmugurējo riteni.

 

 

Šķiet, ka veiksmīga ideja: tādu motoru var uzstādīt jebkuram divritenim, tikai kāpēc no šīs konstrukcijas atteicās? Viss ir vienkārši: lietus laikā riepa un piedziņas skritulītis samirkst, un to saķere pasliktinās. Bet, ja riepa – ne tikai slapja, bet arī plika, tad saķere – pavisam slikta: motors darbojās uz maksimuma, bet praktiski brīvgaitā.

 

 

Šis – eksperimentālais motodivritenis, izgatavots VEF. Dzinējs – tas pats «Irtiš», tikai piedziņa – nevis piespiedu, bet vienkāršā ķēdes.

 

 

Starp citu, ideja par motora uzstādīšanu praktiski uz jebkuru divriteni nepazuda: uz aizmugurējo riteni no citas puses tiek uzstādīta papildus zvaigznīte, bet motors un degvielas tvertne – pieskrūvēti pie rāmja. Sērijā modelis diemžēl palaists netika.

 

 

Bet lūk – vēl viena motora uzstādīšanas uz jebkuru divriteni ideja.

 

 

Tas ir vācu MAW, 1956. izlaiduma gada. Te pat nav ķēdes: motors tiek uzstādīts pa tiešo uz aizmugurējā riteņa asi.

 

 

Protams, kas tas nebūt nav viss, ko mēs ieraudzījām moto izstādē. Stendos bija daudz interesantu lietu. Daudz interesantu faktu mums pavēstīja izstādes dalībnieki. Bet tāpēc mēs pie šīs tēmas tuvākajā laikā atgriezīsimies.