Ceļu apstākļu īpatnības, dažās ārpus Eiropas valstīs, no mūsu skata punkta, reizēm izskatās diezgan neparasti. Te būs viens no interesatiem piemēriem.
Kāds saka, ka motociklu un skuteru īpašnieku sēj haosu uz ceļiem. Viss ir relatīvi. Piemēram, situāciju uz mūsu ceļiem diez vai var nosaukt par haosu. Divriteņu tarsporta līdzekļu pie mums – ne visai daudz, bet to īpašnieki savā vairumā – diezgan adekvāti un kulturāli cilvēki. Lai saprastu, kas ir haoss, ir jāaizbrauc uz Āzijas valstīm, un tad starpība kļūs acīmredzama.
Latvijā ir reģistrēti nedaudz virs 30 000 motociklu. Bet, piemēram, Vjetnamā divriteņu transports – sastāda pamatu. Reģistrēto motociklu skaits šajā valstī – 37 miljoni, tajā pašā laikā automobiļu skaits – tikai 1.6 miljoni. Nebūtu nekādu problēmu, ja vien tāds divriteņu tehnikas skaits, lielās pilsētās, pamazām haosu, kurš uz Vjetnamas ceļiem – norma, nepārvērstu par transporta kolapsu.
Par CSN un drošību nav ko runāt: tādās pilsētās kā Hanojā vai Hošiminā, ik dienas nopietnās avārijās iekļūst vairāk nekā 1000 divriteņu transporta vadītāju vai pasažieru.
Varas iestādes jau kuro reizi grib mēģināt ieviest ierobežojumu privātā transporta izmantošanai lielās pilsētās un sākt attīstīt sabiedrisko transportu.
Tikai tas jau ir nebūt ne pirmais nesekmīgais mēģinājums. Pirmkārt, sabiedriskā transporta attīstībai ir nepieciešami nopietni līdzekļi, kuru nav. Bet, otrkārt, vietējie iedzīvotāji ne visai grib atteikties no privātā transporta.
Globāls problēmas risinājums jau kuro reizi tika atlikts. Pagaidām – uz 2020. gadu, bet tur jau – kā sanāks.