Kādu dienu par Rīgu brauca interesants spēkrats: «Peugeot Partner» ar neparasti lielu klīrensu un šildiku 4×4. Tūnings? Nē, sīksērijas versija, uzņēmuma «Peugeot» galma ateljē, firmas «Dangel» izpildījumā.
Uz mūsu valsts ceļiem šāds auto ir sastopams ļoti reti. Diemžēl paguvām to nobildēt tikai no aizmugures. No sāna tas izskatās šādi.
Tā tiešām ir pilnpiedziņas versija, taču arī tās ir dažādas. Ir ar aizmugurējā tilta pievada viskosajūgu: tas nozīmē, ka vienkāršajā režīmā tas ir priekšējās piedziņas automobilis. Ja iebuksē priekšējie riteņi, griezes moments tiek nodots uz aizmugurējo asi.
Ir versijas ar aizmugurējā starpriteņu diferenciāļa piespiedu bloķēšanu un stingru pievada uz aizmugurējiem riteņiem pieslēgšanu. Pastāv modifikācijas ar palēninošo pārnesumu: pārnesumkārbā tiek uzstādīts papildus zobratu pāris. Pircējs pats izvēlās, kādu versiju grib.
Atšķiras arī interjers.
Slēdzis ir atkarīgs no versijas.
Ir pieejamas arī monopiedziņas versijas, piemēram, «Citroen Berlingo Trek». Neskatoties uz pilnpiedziņas neesamību, šim «kablukam», pateicoties pašbloķējošajam diferenciālim un lielam klīrensam, piemīt apbrīnas vērta pārgājība. Zem kartera aizsarga klīrenss ir 200 mm, zem aizmugurējās sijas – 215 mm, bet automobiļa apakšā starp asīm – 275 mm.
«Citroen Berlingo Trek» klīrenss tika palielināts pateicoties speciālu, 60 mm biezu ieliktņu uzstādīšanai zem McPherson statņiem. Lai dzinēja un šasijas elementu savstarpējais izvietojums nemainītos, arī spēka agregāts ir uzlikts uz ieliktņiem.
Arī «Peugeot Partner» / «Citroen Berlingo» iepriekšējām versijām, «Dangel» izpildījumā, bija pilnpiedziņas versijas.
«Peugeot» un «Dangel» sadarbība sākās pirms daudziem gadiem. 1969. gadā bijušais sacīkšu braucējs Anrī Danžels (Henri Dangel) sāka ražot sacīkšu auto. Vēlāk viņš aizrāvās ar rallijreidiem, bet 1975. gadā pievērsās «Peugeot» sērijveida automašīnu pārbūvei par pilnpiedziņas versijām.
Izmantojot «Peugeot» agregātu bāzi, Danžels uzkonstruēja sadales kārbu un vadāmus vadošos tiltus, ar paaugstinātas berzes diferenciāļiem.
Sākot ar 1981. gadu galvenā viņa produkcija bija vienu tonnu smagie «pikapi» uz «Peugeot-504» bāzes. Spēkratiem tika dots nosaukums «Peugeot-Dangel». Tie nonāca Francijas, kā arī Āfrikas un Dienvidaustrumāzijas valstu armiju rīcībā, kur tika izmantoti kā vieglie taktiskie automobiļi, 13 karavīru un munīcijas pārvadāšanai.
Arī «Peugeot-504» universāļus Danžels aprīkoja ar pilnpiedziņu.
1986, gadā Danžels uzsāka «Peugeot-504» universāļu pilnveidošanu, kuri tika izmantoti kā štāba un sanitārās mašīnas. Starp citu, tolaik nebija tāda jēdziena kā «korosvers»: spēkrats tika pasniegts kā paaugstinātas pārgājības universālis. Šiem vārdiem ir apstiprinājums.
Daudzi mūsdienu pseido bezceļu universāļi, kā arī krosoveri ko tādu nespēj paveikt.
Turpmākajos gados, kļūstot par «Peugeot-Citroёn» (PSA) grupas nodaļu, «Dangel» salika pilnpiedziņas versijas J-5, С-15, С-25, «Boxer», «Jumper» un daudziem citiem spēkratiem. Arī «Fiat Ducato».
Starp citu, runājot par mūsdienu «Peugeot Partner Tepee Dangel», to var uzskatīt par spēkratu visām dzīves situācijām. Pārgājība ir labāka nekā daudziem krosoveriem, ietilpība – arī, neskatoties pat uz bagāžas nodalījumā novietoto rezerves riteni.
Krosoveri ir populāri, taču pilnpiedziņas PSA «kabluku» versijas – nē. Interesanti zināt iemeslus.