Šodien ir zināms ne mazums stāstu par veciem auto, kuri bija kaut kur atstāti un aizmirsti, bet tad – atrasti. Lūk, viens no tādiem stāstiem.
1953. gadā Chevrolet stāda priekšā pavisam jaunu Corvette modeli – 2-durvju kupeju, ar virsbūvi no stiklaplasta, kura ir samontēta uz cauruļveida rāmja.
Spēkrats ir aprīkots ar rindu 6-cilindru motoru, ar 3.8 l tilpumu un 152 z.s. jaudu, un divpakāpju PK. Pirmajā gadā tika radīti tikai 300 eksemplāri. Visi auto tika krāsoti baltā krāsā, bet montāža tika veikta ar rokām. Tikai pēc gada tika palaists konveijers.
1954. gadā Meinas štata iedzīvotājs Ričards Semsons iegādājās Chevrolet Corvette no pirmās partijas, un pēc pieciem gadiem, nobraucis tikai 2 331 jūdzes, viņš nolēma droši aizmūrēt automobili uz 41 gadu. Šim nolūkam viņš atdzina mašīnu uz laukumu, kur notika viņa jaunā sporta preču veikala būvniecība, iebrauca pagrabā un lika celtniekiem apkārt spēkrata uzbūvēt ķieģeļu sienu bez atverēm un durvīm. Pēc viņa rīkojuma, tika atstāts tikai neliels, 10 cm plats logs, pa kuru varēja sekot automobiļa stāvoklim.
Corvette bija sagatavots konservācijai: dzinēju apstrādāja ar speciālu smērvielu, piepildīja pilnu degvielas tvertni, novietoja virsbūvi uz speciāliem paliktņiem, lai riteņi neskartos zemei, bet salonu apstrādāja ar sastāvu pret kodēm. Iznākušā sarkofāga iekšienē uzstādīja divas spuldzes, bet blakus logam tika samontēts slēdzis. Ar laiku, viena spuldze pārdega, bet tās nomaiņai vajadzēja atvērt telpu. Protams, ka tas netika darīts. Tāpēc pēc daudziem gadiem, tikai blāvā otrās spuldzes gaismā varēja saskatīt ar zirnekļa tīklu un biezu putekļu kārtu pārklātu kādreiz sniegbalto Corvette.
Pēc īpašnieka rīkojuma un novēlējuma, mašīnu nedrīkstēja aiztikt līdz 2000. gadam. Pēc tam, Corvette bija jānonāk īpašumā Semsona mantiniekiem, kuri varētu pārdot spēkratu ar lielu peļņu. Te arī slēpās konservācijas idejas jēga.
1969. gadā Ričards Semsons nomira, un par viņa ekstravaganto rīcību un mašīnu nedaudz aizmirsa. 1976. gadā uz viena auto žurnāla redakciju atnāca vēstule no veikalam blakusesošās pilsētiņas, kurā tika stāstīts par aizmūrēto Corvette. Neskatoties uz to, ka viss aprakstītais izklausījās diezgan neticami, pēc telefona zvana uz veikalu, stāsts apstiprinājās. Žurnāls aizsūtīja fotogrāfu un neskatoties uz to, ka nevienam no nepiederošiem spēkratu nerādīja, viņš kaut kā spēja sarunāt ar veikala menedžeri nokāpt uz pagrabu un uzņemt dažus attēlus caur netīro stiklu.
Nelielās telpas iekšpusē patiešām stāvēja 1953. izlaiduma gada Corvette. Bija redzams, ka vietām lakas-krāsas segums sāka uzpūsties, tomēr hroms joprojām bija lieliskā stāvoklī, bez neviena rūsas traipa.
Pagāja vēl 10 gadi un 1986. gadā Semsona mantinieki (sieva, meita un dēls) nolēma pārdot veikalu un sāka domāt par to, ko iesākt ar Corvette. Rezultātā nolēma, ka sieva un dēls savas Corvette daļas nodod meitai Sintijai, bet tā pieņems lēmumu dabūt spēkratu no pazemes. Pusgads pagāja strīdos ar jauniem ēkas īpašniekiem, kuri negribēja atdod mašīnu, atsaucoties uz to, ka iegādājās ēku kopā ar auto. Tomēr tiesa nosprieda par labu Semsona meitai un beidzot strādnieku brigade sāka lauzt sienu un dabūja mašīnu ārā.
Laika iespaidā, krāsa palika dzeltena un pārklājās ar nelieliem burbuļiem. Salons un jumts atradās diezgan pieklājīgā stāvoklī, bet riepas turēja gaisu. Sintija nolemj nepārdot mašīnu, bet atstāt to sev par piemiņu no tēva. Sākotnēji viņa plāno novietot Corvette arendētā glabātavā, bet tad pārdomā un pieņem lēmumu transportēt un novietot spēkratu savas Floridas mājas viesistabā.
Vēl pēc 10 gadiem, 1996. gadā Sintija pārdot automobili kompānijai, kura nodarbojas ar Corvette restaurāciju. Visu šo laiku mašīna nostāvēja viesistabā un atrodas tādā pat stāvoklī kā dienā, kad tā tika izcelta no sarkofāga. Jaunie īpašnieki arī nolemj neaiztikt automobili, atstājot to oriģinālā kondīcijā un nosaucot par “visvecāko nerestaurēto Corvette, ar vismazāko nobraucienu pasaulē”.
Paiet vēl 18 gadi un 2014. gada janvārī mašīnu izliek izpārdošanā, kur tā tika pārdota par 80 000 dolāriem. Starp citu, 1953. gadā tā tika nopirkta par 3 523 dolāriem. Šodienas naudā tas ir nedaudz virs 30 000 dolāriem.
2015. gada sākuma jau jaunais īpašnieks arī izlika spēkratu izpardošanā, bet jau par 109 500 dolāriem.
Cerēsim, ka cilvēks, kurš nopirks mašīnu, arī aizmūrēs to vēl uz gadiem 40, un tad šim stāstam būs cienījams turpinājums.
